Krauķi jeb sējas vārnas ir pavasara pirmie vēstneši.
Krauķi jeb sējas vārnas ir pavasara pirmie vēstneši. Trokšņaino putnu ierašanās ir pavisam droša zīme, ka ziema beigusies un teju, teju atlidos arī cīruļi, ķīvītes un strazdi.
Cilvēkiem krauķi nepatīk to izraisītā trokšņa un netīrības dēļ. Bauskā un apkārtnē putni veido kolonijas. Lielākās apmetnes jau izsenis atrodas Bauskas Pilskalna parkā un pie luterāņu baznīcas. Nesen krauķi ieviesušies bijušās konservu fabrikas “Zemgale” apkaimē, tie ligzdo arī Svitenes parkā.
ligzdas un baznīca
Marta vidū krauķi ierodas no siltajām zemēm un apmetas mežaudzēs, birzīs, lielos parkos un apdzīvotās vietās. Putni veido lielas kolonijas, kurās vienkopus uzturas līdz 100 pāriem.
Padomju laikā krievu valodas mācību grāmatās nodaļu par pavasari papildināja 19. gadsimta mākslinieka Alekseja Savrasova gleznas “Krauķi atlidojuši” reprodukcija. Ainavu ar baznīciņu fonā un krauķu koloniju priekšplānā daudzi joprojām atceras. A. Savrasova gleznā ir attēlota Kristus Debesbraukšanas katedrāle, kas atrodas netālu no Viduskrievijas pilsētas Kostromas. Fakts liecina, ka krauķi sastopami arī vietās ar skarbāku klimatu. Latvijā, kas ietilpst mērenā klimata joslā, daļa krauķu, iespējams, kļuvuši par nometniekiem.
Neinteresants putns
Latvijā ir izplatīts pieņēmums, ka savulaik muižnieki krauķus ieveduši no Rietumeiropas. To apšauba Jelgavas reģionālās vides pārvaldes dabas kontroles daļas vadītājs Oskars Dinka: “Kādēļ viņiem tas būtu jādara? Krauķi nav nedz medījami, nedz dekoratīvi putni. Arī ornitologiem tie nešķiet ievērības cienīgi, lai veiktu pētījumus. Cita lieta ir “sugas brāļi” kraukļi, kas rietumeiropiešiem ir tādi kā “gaišie tēli”. Arī latviešu folklorā un mitoloģijā ir tāpat. Mūsu dainās krauklis minēts simtiem reižu, bet krauķi tur velti meklēt.”
Arī Latvijas aizsargājamo putnu sarakstā krauķis nav iekļauts. Tas gan nenozīmē, ka putnus varētu bez sirdsapziņas pārmetumiem iznīcināt. “Katra dzīva radība ir jāsaudzē. Bieži vien izrādās, ka priekšstats par dažu sugu kaitīgumu ir mūsu emociju un iztēles radīts,” bilst Oskars Dinka.
plūc zirņu asnus
Liecības par attieksmi pret krauķiem ir atrodamas Jāņa Jaunsudrabiņa “Zaļā grāmatā”. To ilustrē kāda epizode: “Sējas putni bija atnākuši. Vesels melns debess dažbrīd nolaidās kaut kur pļavas malā, dažreiz skrēja zemā lidojumā turpat garām arājiem.
Paeglis, no darba pārnācis, nevarēja vien beigt stāstīt, cik viņš šodien būtu nošāvis, ja nebūtu plinte nodota Riekstiņam atsperi noārdēt vai jaunu ielikt…”
Baušķenieks Andris domā, ka laukstrādniekam Paeglim ir taisnība, jo arī viņš savulaik ir mēģinājis vērsties pret krauķiem ar sentēvu metodēm. Reiz pavasarī Jāņa lauku mājas koku pudurī negaidīti ieklupis milzīgs krauķu bars: “Putni uzvedās kā barbari. Dažās stundās tika nošķīti visi zirņu dīgsti, ar saknēm izrauti citi stādi. Tad krauķi metās uz ziemāju tīrumu un atstāja pilnīgu postažu. Neviens man nevarēja pateikt, kā tikt no ligzdotājiem vaļā. Biju spiests ņemt bisi. Saprotu, ka tā nav slavējama rīcība, bet citas izvēles nebija.”
meklē barību
Radikālus paņēmienus neatbalsta vides inspektors Valērijs Gabrāns. Viņš atgādina, ka savulaik ligzdu nojaukšana ar ūdens strūklu un koku zāģēšana Pilskalna parkā ir galīgi aplamas un neefektīvas metodes: “Kamēr koku puduri pie izklaides centra “Randevu” nebija izzāģēti, krauķu kolonijas parkā sadalījās vienmērīgāk. Pašlaik tās ļoti blīvi koncentrējas atsevišķu koku galotnēs, jo tik un tā putni atgriežas vecajās ligzdošanas vietās.”
Krauķu apmešanās pilsētā, visticamāk, ir saistīta ar saimniecisko darbību, kas dabā rada ekoloģiskā līdzsvara traucējumus. Nemotivēti tiek izcirstas nelielas mežaudzes, birzis un koku atsevišķi puduri. Putnu dzīves telpa sašaurinās, līdz ar to lidoņi ir spiesti meklēt jaunas apmetnes. Valērijs Gabrāns atgādina, ka krauķi nekad neligzdos tur, kur nav barības bagātīgu krājumu. Komposta kaudzes piemājas dārzos, “Lepšu” kooperatīvā, vaļēji atkritumu konteineri pilsētā ir pietiekami labs iemesls ligzdošanas vietu izvēlei Pilskalna parkā.
zaglīgi radījumi
Ornitologa Kārļa Griguļa “Putnu grāmata” sniedz skaidrojumu par krauķu ārkārtīgi trokšņaino uzvedību. Pētnieks raksta: “Kolonijās caurām dienām dzirdams nemitīgs troksnis un skaļa brēka. Vecie putni labo pagājušā gada ligzdas, jaunie uzmeklē koku zarus, kuros tās novietot, stiprākie atņem vājākajiem pustaisītas ligzdas un zog materiālus. Tāpēc viens no putniem vienmēr paliek sardzē pie jaunbūvējamā perēkļa.”
Daudzām sugām ligzdas vietas izvēli nosaka tēviņš, bet tās veidošanā piedalās abu dzimumu putni. Dzied galvenokārt tēviņi, kas signalizē citiem sugas īpatņiem par “īpašuma” tiesībām uz ligzdošanas teritoriju vai raida aicinājuma signālus mātītei. Krauķu griezīgos ķērcienus par labskanīgiem neviens nenosauks, bet tas nevar būt par iemeslu putnu iznīcināšanai.
pamet Černobiļu
Vārnveidīgo putnu uzvedību ir pētījis Krievijas ornitologs G. Mamonovs. Viņš secina, ka šīs dzimtas īpatņi gadsimtu gaitā ir adaptējušies dzīvei līdzās cilvēkiem, aizvien biežāk izvēloties kultūrainavas. Krievu zinātnieki ir veikuši putnu pētījumus Černobiļas atomreaktora apkaimē. Kad pēc avārijas no plaša reģiona tika evakuēti iedzīvotāji, līdz ar viņiem pazuda arī pelēkās vārnas, krauķi un kovārņi. Palika tikai kraukļi, kas vismazāk ir pielāgojušies dzīvei cilvēku tiešā tuvumā.
Pēc G. Mamonova domām, apdzīvotās vietās krauķiem ir daudz labāki dzīves apstākļi. Ligzdu vīšanai putni izmanto plastmasu, lupatas, papīrus, nevis meklē stiebrus, žagariņus un spalvas. Pilsētās vienmēr ir vairāk barības un lielākas iespējas atrast drošas slēptuves no sala. Autors nenoliedz, ka krauķu un vārnu skaita regulēšana ir ļoti sarežģīta problēma. Ja tos mēģina iznīcināt ar radikāliem paņēmieniem, visbiežāk tiek panākts pretējs efekts. Gluži vienkārši katrā metienā krauķi sāk dēt vairāk olu, nodrošinot populācijas saglabāšanu. Zinātnieks ir pārliecināts, ka pārmērīgas vairošanās iemesls ir vienīgi ekoloģiskā līdzsvara traucējumi dabā. Jo retāki kļūs meži, jo vairāk vārnveidīgo apmetīsies pilsētās.
***
Fakti
– Latvijā savvaļā dzīvo 328 putnu sugas.
– Tās apvienotas 63 dzimtās un 20 kārtās.
– Vārnu dzimtai pieder kovārnis, krauklis, vārna, krauķis, žagata u. c.
Fakti no enciklopēdijas “Putni Latvijā”
