Pavasarī jādomā, ar ko izdaiļot dārzu. Dzīvžogi ir īsts skaistuma elements zaļajā zonā.
Pavasarī jādomā, ar ko izdaiļot dārzu. Dzīvžogi ir īsts skaistuma elements zaļajā zonā.
Uzlabo vidi
SIA “Skujenieki” direktore Rita Daščiora stāsta, ka dzīvžogus galvenokārt stāda tāpēc, lai iezīmētu robežas, radītu ēnu, aizsegtu dārzu no vēja, putekļiem, dūmgāzēm un samazinātu nevēlamus trokšņus. Cirpts dzīvžogs prasa lielu darbu, tāpēc pirms stādu iegādāšanās vēlams pārdomāt, kāds modelis sētai būtu piemērotākais. Augu izvēle atkarīga arī no gaumes.
SIA “Skujenieki” kokaudzētavā Iecavā piedāvā šādus augus: lapu kokus – vilkābeles, klintenes, ligustrus, bārbeles, vanhūta spirejas, bukšus; skuju kokus – egles, tūjas. “Dzīvžogu audzēšanai var izmantot dažādu formu, lielumu un krāsu mūžzaļus vai lapu kokus un krūmus. Tos var cirpt vai brīvi audzēt, ļaut ziedēt un ražot augļus,” skaidro R. Daščiora.
Mūžzaļie skujeņi
Ja pie mājas ir intensīva satiksme, ieteicams tūju dzīvžogs. Tas visos gadalaikos būs labs aizsargs un prasīs minimālu kopšanu. Ja ir vēlme veidot platu dzīvžogu, labi iederēsies eglītes, ko var cirpt. Stādus ieteicams ņemt no tikpat saules apspīdētas un mitras vietas, kādā tiem būs jāaug.
Zemus un skaistus dzīvžogus var iegūt no tūju pundurformām, cirptām kalnu un klājeniskām ciedru priedēm. Apmēram pusotru metru augstu un pietiekami eksotisku dzīvžogu var izveidot, ja kazaku kadiķi ieaudzē parupjā sietā, kas dzinumus notur vertikāli. Ja skujeņus apskādē suņi, tiem nokalst zari. Tāpēc tos nav vēlams stādīt ārpus sētas.
Lapu kokaugi
Saulainā vietā un auglīgā zemē labi aug visi vasarzaļie lapu kokaugi. Ēncietīgākais dzīvžogs ir alpīnās vērenes (jāņogas). Tām pietiek ar diezgan nabadzīgu zemi, augi pacieš paviršu kopšanu. Arī no klintenēm, ligustriem, grimoņiem, irbeņlapu fizokarpiem un lazdām var izveidot ļoti ēncietīgu un izturīgu dzīvžogu. Klinteņu dzīvžogu var izaudzēt līdz divu metru augstumam, tas ir viegli cērpams. Zemāks, jau aprīļa beigās un maija sākumā ziedošs būs Daurijas vai Ledebūra rododendru dzīvžogs.
Mazā dārza dzīvžogā var stādīt ne tikai dekoratīvus krūmus, bet arī ogulājus. Labi noder tie, kuriem ir noturīgi un gari dzinumi: sarkanās jāņogas, upeņu šķirne “Titania”, lielogu jāņogas.
jāsagatavo augsne
“Pirms dzīvžoga joslas stādīšanas ir jāuzrok augsne un jāiznīdē nezāles. Dēstīšanas vieta jāatbrīvo no saknēm, lai novērstu konkurenci pēc augsnē esošām barības vielām un ūdens. Ja vietu sagatavo jau pirms stādu iegādes, augsne pagūst nedaudz nosēsties, ievērojami saīsinās laiks starp dēsta pirkšanu un stādīšanu,” skaidro R. Daščiora.
Visa dzīvžoga garumā jāizrok grāvītis stādāmo augu vismaz divu sakņu kamolu dziļumā (parasti – divu lāpstu dziļumā) un platumā. Zemē jāiestrādā organiskās vielas. Vieglas smilts augsnes struktūru efektīvi uzlabo satrūdējušu kūtsmēslu, komposta un kūdras maisījums. Tas veicina augsnes spēju aizturēt mitrumu un barības vielas.
jāievēro attālums
Dzīvžogiem paredzētos augus parasti pārdod ar kailām saknēm. Lai novērstu to iežūšanu, līdz stādīšanai augi jāpierok. Dēstīšanas dziļumu norāda tumšā svītra uz sakņu kakla. Dziļāka vai seklāka stādīšana nav pieļaujama.
“Augus dzīvžogā parasti dēstī vienā rindā. Ja platumam jābūt vismaz 90 centimetriem, tad veido divas rindas vai zigzagveida dubultstādījumu. Augu dēstīšanas attālums atkarīgs no pieauguša dzīvžoga augstuma,” padomus sniedz R. Daščiora. Cirptajiem dzīvžogiem, kuru augstums ir no pusotra līdz diviem metriem, stādīšanas attālums ir no pusmetra līdz metram. Zemie dzīvžogi, kuru augstums nepārsniedz pusmetru, jādēstī desmit, piecpadsmit centimetru attālumā. Dzīvžogos attālums starp augiem ir trīsdesmit, sešdesmit centimetru. Ogu krūmus dzīvžogā stāda ik pa pusmetram. Kad augs iedēstīts un apliets, augsnes virskārtu vēlams noklāt ar vismaz piecus, astoņus centimetrus biezu mulčas slāni.
trapeces forma
“Cērpamiem dzīvžogiem jābūt ar biezu zarojumu un izturīgiem pret regulāru apgriešanu. Ja dzīvžogu audzē ziedu vai augļu dēļ, jāizvēlas tikai reizi gadā griežami augi. Ļoti svarīgi ir apcirpt tos īstajā laikā, citādi nākamajā gadā ziedu un augļu daudzums samazināsies,” uzsver R. Daščiora.
Ogu krūmus “frizē” divreiz gadā – pirms Jāņiem un augustā, kad tie noražojuši. Dzīvžogs jācērp trapeces formā. Lai krūms neatzarotos, tam apakšdaļā jābūt platākam. Dzīvžogus vēlams cirpt divreiz gadā. Tos griež agri pavasarī vai ziemas beigās, izņem arī atmirstošus skeletzarus. Pavasarī drīkst atgriezt par viengadīgu dzinumu garāku zaru daļu. Pāraugušus dzīvžogus var atjaunināt agri pavasarī, nogriežot visus zarus. Otrreiz dzīvžogu ieteicams cirpt pēc straujas augšanas beigšanās jūnija beigās. Tad griež īsi virs iepriekšējā cirpuma. Ja dzinumi ātri atjaunojas, cirpšanu var atkārtot augustā.
Apgriežot jāievēro augu īpatnības. Krūmi, kas zied agri pavasarī vai vasaras sākumā, jācērp pēc noziedēšanas. Tie ir: ceriņš, karagāna, forsītija, irbene, bārbele, agri ziedošās spirejas, klintene, jāņoga. Šīm sugām ziedpumpuri veidojas uz iepriekšējo gadu dzinumiem.
Krūmi, kas zied vasaras vidū vai otrajā pusē, jāapgriež agri pavasarī. Tie ir: fizokarps, grimonis, sniegoga, ligustrs, klinšrozīte jeb čuža, hortenzija, budleja. Šīm sugām ziedpumpuri veidojas uz tā paša gada dzinumiem.
***
Biežākās kļūdas dzīvžogu veidošanā:
– Augus iestāda nesagatavotā, neielabotā augsnē.
– Bieži vien, lai dzīvžogs sasniegtu lielāku augstumu, krūmus neapcērp, tāpēc tiem veidojas skraja apakšējā daļa un atkailinās stumbri. Lai izveidotu blīvu dzīvžogu, gadā tam ļauj pieaugt vidēji par 30 – 40 cm, lēnāk augošu krūmu šķirnēm – par 20 – 30 cm. Ātraudzīgākie ir vilkābeļu, Kaukāza plūmju un kārklu dzīvžogi, arī vertikālās tūju šķirnes.
– Augus iestāda, bet aizmirst barot – laistīt un mēslot. Konteineraugus pirmoreiz mēslo pēc dēstīšanas, pirms tam augsni bagātīgi salaista, bet kailsakņu stādus – ne ātrāk kā divas nedēļas pēc stādīšanas.
Izmantots “Lauku Avīzes” tematiskais pielikums “Daiļdārzu avīze” (2001. gads)
