Ja nu kas Bauskas ielu Jēkabpilī padara īpašu, tad tie ir plūdi.
Ja nu kas Bauskas ielu Jēkabpilī padara īpašu, tad tie ir plūdi.
Bauskas iela Jēkabpilī ir viena no nelielajām ieliņām, kas savieno Brīvības un Zvanītāju ielu. Tajā ir astoņas nelielas privātmājas. Bauskas iela gan neatrodas tieši pie Daugavas, bet nelielā ieplakā, tādēļ tās iedzīvotāji bieži ir bijuši spiesti atstāt savas mājas. Kad ūdens atkāpjas, tās jāžāvē un jāremontē.
Pēc Jēkabpils vēstures muzeja sniegtās informācijas, 1979. gadā izdotais brāļu Zandbergu darbs “Jēkabpils vēsturiskā centra pirmsprojekta izpēte” vēsta, ka šis pilsētas rajons izveidojies līdz ar rūpniecības uzplaukumu, ko pilsēta piedzīvojusi 19. gadsimta beigās.
Nosaukumu maina trīskārt
Gunta Mūrniece no Bauskas ielas stāsta, ka vēl 19. gadsimtā, kad viņas vecvectēvs strādājis par vagaru pie Salas baroniem, viņam šajā vietā tikusi iedota zeme. Tad ieliņu nosaukuši par Vagaru ielu, jo vecvectēva māja bijusi pirmā šajā ielā. Viņš to pabeidzis būvēt 1924. gadā, bet pēc pirmajiem plūdiem 1931. gadā māja pārbūvēta, paceļot to augstāk.
Pēc Otrā pasaules kara saprotamu iemeslu dēļ vecais ieliņas nosaukums mainīts. Tā nodēvēta par Salas ielu, jo šajā virzienā aiz pilsētas robežas sākas Salas pagasts. Kad 60. gadu sākumā apvienoja Jēkabpili un Krustpili, izrādījās, ka Salas iela ir arī pretī cukurfabrikai Krustpils pusē. Tas radītu tikai sajukumu, tāpēc Jēkabpils puses (Daugavas kreisajā krastā) ielai atkal maina nosaukumu, un tā kļūst par Bauskas ielu.
Varasvīru aizmirsta
Tagad Bauskas ielā dzīvo pārsvarā pensionāri, bet divas trīs mājas ziemā stāv pavisam tukšas. To saimnieki mitinās dzīvokļos, šurp atbrauc tikai vasarā, lai apkoptu dārzu un atpūstos. Cilvēki sūkstās, ka pilsētas Dome mazo ielu pavisam aizmirsusi. Pēdējoreiz tā greiderēta 2000. gadā. Sniegu šoziem notīrījuši vienreiz, bet pērn tas nemaz nav ticis darīts.
Jānis Mūrnieks stāsta, ka lielākie plūdi Bauskas ielu skāruši 1981. gadā, kad viņu mājā ūdens sniedzies gandrīz līdz griestiem. Tad ģimene pārcēlusies uz tuvējo mazpilsētu Viesīti, kur Jānim darbavieta piešķīrusi dzīvokli, kamēr ūdens aizplūst. Vēl vairākus citus pavasarus ūdens bijis līdz palodzēm, tad ģimene mitinājusies mājas bēniņos. Pēc dambja uzcelšanas 1993. gadā lielu plūdu Bauskas ielā vairs neesot bijis, bet Mūrnieki māju šajos gados pārbūvējuši un krietni paplašinājuši. Jāņa sieva Gunta piebilst, ka plūdu dēļ Bauskas ielas mājām regulāri tikuši aizskaloti žogi, tādēļ to kādu laiku nemaz nav bijis. No jauna sētas ap mājām parādījušās tikai pēdējos ga dos.
Kopš pēckara gadiem – bez pārmaiņām
Meta Pampule stāsta: “Es te ienācu dzīvot pirms vairāk nekā 50 gadiem. Kopš tā laika mūsu ielā nekas nav mainījies. Tā ir bedraina, bet, kad nokūst viss sniegs, pa ielu gandrīz vai ar plostu var braukt.”
Ielas pretējā pusē dzīvo Anna Pudule, kas šurp atnākusi no Preiļiem. Anna ir spirgta, nekas neliecina par viņas 80 gadu vecumu. Vēl nesen audzējusi puķes un tās pārdevusi tirgū. Kad 33 gadu vecumā nomirusi Annas māsa, viņai audzināšanā palikuši trīs no četriem māsas bērniem – Jānis, Anastasija un Ruta. Ruta tagad dzīvo Kandavā, Stasīte – Jēkabpilī, bet Jānis, kam bija 11 gadu, kad nomira viņa mamma, ir slavenais latviešu kinorežisors Jānis Streičs. Tikai izaudzinājusi māsas bērnus, Anna izveidojusi savu ģimeni. Meita viņai piedzimusi 40 gadu vecumā.
Pirms pārcelšanās uz Jēkabpili Anna bijusi norūpējusies, kādas veidosies attiecības ar jaunajiem kaimiņiem. Latgalē visi sadzīvojuši kā viena ģimene, taču bažas izrādījušās veltīgas. Anna teic, ka ar visiem kaimiņiem satiekot labi.
***
Fakti
– Jēkabpilī ir 205 ielas;
– visu to kopgarums 120,67 km;
– Bauskas iela ir viena no īsākajām Jēkabpilī, tās garums – 0,26 km;
– Bauskas ielu klāj grants segums.
Jēkabpils Domes dati
