Par pārmaiņām nodarbinātībā un sociālajā drošībā, kas gaidāmas pēc 1. maija, preses konferencē 18. martā informēja labklājības ministre Dagnija Staķe un Labklājības ministrijas speciālisti.
Par pārmaiņām nodarbinātībā un sociālajā drošībā, kas gaidāmas pēc 1. maija, preses konferencē 18. martā informēja labklājības ministre Dagnija Staķe un Labklājības ministrijas speciālisti.
Daudzi rajona iedzīvotāji pavasarī plāno doties strādāt uz ārzemēm. Tāpēc der zināt, kādus ierobežojumus dažas ES dalībvalstis jau paredzējušas, bet citas gatavojas ieviest, lai regulētu darbaspēka kustību. No 2004. gada 1. maija tie attieksies arī uz darba meklētājiem no Latvijas, kaut arī būsim ES pilsoņi.
Līdz 2004. gada februārim pašreizējās ES dalībvalstis paudušas šādu nostāju.
– Dānijā plānots noteikt, ka jauno ES dalībvalstu pilsoņi saņems uzturēšanās un darba atļaujas, ja būs atraduši darbu sešu mēnešu laikā pēc ierašanās šajā valstī. Taču viņiem varētu būt liegta iespēja saņemt sociālos pabalstus.
– Arī Īrija darba meklētājiem no jaunajām ES dalībvalstīm varētu ierobežot pieeju savas zemes sociālās labklājības sistēmai, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
– Jauno ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri darba meklējumos būs ieradušies Lielbritānijā, darba atļaujas nebūs nepieciešamas, taču pēc ierašanās tiem būs jāreģistrējas Darba ņēmēju reģistrā. Līdz 2006. gada maijam jauno ES dalībvalstu pilsoņiem nebūs tiesību pretendēt uz sociālajiem pabalstiem. Taču tiem, kuri būs strādājuši Lielbritānijā vairāk nekā gadu un pēc tam darbu zaudējuši, bezdarbnieka un ienākumu pabalsts būs pieejams līdz 2006. gadam.
– Nīderlande plāno ierobežot darbinieku skaitu no jaunajām ES dalībvalstīm, nosakot kvotu – no 2004. gada maija līdz 2005. gada maijam iespējas strādāt būs 22 tūkstošiem jauno ES dalībvalstu pilsoņiem. Ja noteiktā kvota tiks sasniegta agrāk, valdība savu politiku pārskatīs.
– Somijas valdība iesniegusi apspriešanai likumprojektu, kurš paredz ierobežot astoņu jauno ES dalībvalstu pilsoņu (izņemot Maltas un Kipras) brīvu pieeju tās darba tirgum uzreiz pēc 2004. gada 1. maija. Paredzams, ka darba atļaujas būs nepieciešamas.
– Zviedrijas nostāja liecina, ka varētu tikt ierobežota pieeja sociālajiem pabalstiem, kā arī noteikta nepieciešamība saņemt darba atļaujas. Plānots, ka darba tirgus ierobežojumi būs spēkā divus gadus. Valdība attiecīgo likumu iecerējusi pieņemt martā.
– Austrija, Beļģija, Francija, Spānija un Vācija nolēmušas ierobežot pašreizējo ES kandidātvalstu pilsoņu brīvu piekļuvi to darba tirgiem līdz diviem gadiem pēc pievienošanās. 2006. gadā šo termiņu varētu pagarināt par trim un vēlāk vēl par diviem gadiem. Šādu iespēju plāno izmantot Austrija un Vācija.
Divas jaunās ES dalībvalstis – Ungārija un Polija – norādījušas, ka pašreizējām ES dalībvalstīm varētu noteikt tādus pašus ierobežojumus. 2006. gadā katrai pašreizējai dalībvalstij būs jāpaziņo Eiropas Komisijai, vai tā gatavojas turpināt piemērot nacionālos tiesību aktus vēl trīs gadus (šādā gadījumā darba atļauja joprojām būs vajadzīga) vai arī atcelt pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai.
Pārejas režīmam būtu jābeidzas piecus līdz septiņus gadus pēc jauno valstu pievienošanās dienas.
***
Uzziņai
Darba meklēšanas iespējas Eiropas valstīs
– Līdz ar iestāšanos ES Latvijai pēc 2004. gada 1. maija būs iespēja pievienoties Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (EURES) datu bāzei.
– EURES interneta mājaslapas adrese: .
– Apmeklējot EURES mājaslapu vai arī vēršoties pie Nodarbinātības valsts aģentūras EURES konsultantiem, interesenti varēs atrast informāciju par brīvajām darba vietām, darba un dzīves apstākļiem ES dalībvalstīs, arī Norvēģijā un Islandē.
– Darba meklētājs EURES datu bāzē varēs ievietot savu CV. Darba devējiem būs iespēja operatīvi saņemt visus vakancei atbilstošos darba meklētāju CV, tā ietaupot laiku un naudu.
