Tūrisma attīstība Austrumeiropas virzienā ir saistīta ar Rietumu interesi par jaunajiem kaimiņiem, eiro vērtību, robežkontroles vienkāršošanu, zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu šajā reģionā un šo valstu tūrisma mārketinga aktivizēšanos.
Tūrisma attīstība Austrumeiropas virzienā ir saistīta ar Rietumu interesi par jaunajiem kaimiņiem, eiro vērtību, robežkontroles vienkāršošanu, zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu šajā reģionā un šo valstu tūrisma mārketinga aktivizēšanos, vēstī Aivars Mackevičs “Dienas Biznesa” pielikumā “Brīvsolī”.
Stagnācija beigusies
Starptautiskais tūrisma gadatirgus “Internationale Tourismus-Borse” (ITB) Berlīnē, kas risinājās no 12. līdz 16. martam, ir veicinājis biznesu un stiprinājis optimismu ceļojumu nozarē. Pēc divu gadu stagnācijas tūrisma industrija atkal var cerīgi skatīties tuvākajā nākotnē.
Berlīnes tūrisma gadatirgu apmeklēja 141 tūkst. tūrisma interesentu, kas ir par 12 tūkst. vairāk nekā pirms gada. Izstādē piedalījās 178 valstis, turklāt vairāk nekā 75% dalībnieku ziņo par tās laikā veiksmīgi noslēgtiem darījumiem.
Eiropa – iecienīta
ITB šī gada galvenās tēmas bija veltītas Eiropas Savienības (ES) tūrisma tirgus paplašināšanai Austrumeiropas virzienā, zemo izmaksu lidsabiedrībām, senioru un jauniešu ceļojumiem. Kā uzsvēra Pasaules Tūrisma organizācija (PTO), pēdējo 50 gadu laikā tūristu skaits pasaulē ir gandrīz nepārtraukti pakāpeniski palielinājies, taču 2003. gadā tas samazinājās par 1,2%, sasniedzot 694 milj. ceļotāju. Īpaši nācās ciest Dienvidāzijas, Rietumeiropas un Ziemeļamerikas tūrismam.
Turpretī daudzās valstīs Vidus un Austrumeiropā, Dienvidamerikā, Tuvajos Austrumos un Karību jūras baseinā tūristu skaits palielinājās. Pēc PTO prognozēm Eiropa līdz 2020. gadam spēs aizstāvēt pirmo pozīciju kā iecienītākā ceļojumu vieta, taču, tāpat kā Ziemeļu un Dienvidamerika, zaudēs savas tirgus daļas.
Interese par Baltiju
Vācijas interese par Baltiju pēdējos mēnešos ir ievērojami pieaugusi, to pierāda arī vairāku tūrisma tirgus pētniecības firmu dati. “Forschungsgemeinschaft Urlaub und Reisen” (F.U.R) liecina, ka 2004. gadā 2,2% vāciešu labprāt dotos ceļojumā uz Baltiju, ka visus pēdējos trīs gadus Baltiju apmeklējuši tikai 0,5% no kopējā vācu tūristu skaita.
Austrumeiropas tūrisms līdz ar ES paplašināšanos kļūst aizvien konkurētspējīgāks. Pēc 1. maija, kad ES jauno dalībvalstu robežu šķērsošana būs formāla un mazāk laikietilpīga, ceļotājiem radīsies papildu ērtības braucieniem Austrumeiropas virzienā.
Liela loma ir arī gaisa transporta tirgus liberalizācijai, kura pavērs jaunas iespējas zemo izmaksu lidsabiedrību aktivizēšanai šajā tirgū. Austrumeiropas stendi šajā tūrisma izstādē bija vieni no apmeklētākajiem.
Iegādājas īpašumus
Polijas ģeogrāfiskais tuvums Vācijai ir sekmējis vācu tūristu pieaugumu 2003. gadā par 8%, sasniedzot 4,52 milj. apmeklētāju, kuri vismaz vienu reizi nakšņojuši Polijā. Vāciešu interese par Poliju un Austrumeiropu kopumā ir saistīta arī ar ekonomiskiem apsvērumiem, jo eiro vērtības pieaugums pret citām valūtām ir veicinājis iepirkšanās tūrisma attīstību.
Savukārt Ungārijas tūrisms parāda jaunu tendenci, kas ir saistīta ar tūrisma deformāciju. Proti, ceļotāju skaits no Vācijas 2003. gadā pieaudzis par 5%, bet nakšņojumu skaits samazinājies. Tas ir saistīts ar to, ka vācieši Ungārijā iegādājas savā īpašumā atpūtas mājas. piemēram, Balatona ezera tuvumā vāciešu īpašumā ir 70 tūkst. nekustamo īpašumu vienību, bet visā Ungārijā – 150 tūkst. nekustamo īpašumu.
Vācijas statistikas pārvalde informēja, ka 2003. gadā Vācijā ārzemju viesi “iegādājās” 41,7 milj. gultas vietu. Ciemiņi no desmit jaunajām ES dalībvalstīm ir pirkuši 2,5 milj. gultas vietu Vācijā jeb 6% no kopējā skaita.
***
Fakti
PTO dati liecina, ka 2020. gadā tūrisma tirgus tiks sadalīts šādi:
– 45,9% Eiropa,
– 25,4% Austrumāzija – Klusā okeāna valstis,
– 18,1% Ziemeļu un Dienvidamerika,
– 5% Āfrika,
– 4,4% Vidējie Austrumi,
– 1,2% Dienvidāzija.
