Šogad paiet 15 gadu, kopš rajona laikraksts ieguvis nosaukumu «Bauskas Dzīve».
Šogad paiet 15 gadu, kopš rajona laikraksts ieguvis nosaukumu “Bauskas Dzīve”. Pirmais numurs iznāca 1989. gada 8. martā.
Pārmaiņas ierosina lasītāji
Vecākais plašsaziņas līdzeklis apriņķī bija “Bauskas Vēstnesis”, to nomainīja “Bauskas Darbs”, tad – “Komunisma Ceļš”. Tieši pēdējais, neko neizsakošais un absurdais nosaukums saglabājās visilgāk – no 1962. līdz 1989. gadam. Savukārt ceļš uz “Bauskas Dzīvi” nemaz tik vienkāršs nebija. Lasītāji vēstulēs redakcijai jau 1988. gadā ierosināja nosaukumu mainīt, to personificējot, piesaistot savam novadam. Šķita svarīgi izvēlēties nosaukumu, kas nenovecotu arī nākamajā gadsimtā.
Un tā 1988. gada vasarā laikrakstā tika publicēts aicinājums rajona iedzīvotājiem piedā vāt nosaukuma variantus. Līdz 8. septembrim bija saņemtas 80 vēstules un 86 tālruņa zvani. Nosaukumu bija pārāk daudz, tādēļ redakcija izvēlējās septiņus biežāk minētos variantus un piedāvāja apspriešanai.
Izvēlas septiņus variantus
Par “Bauskas Dzīvi” balsoja 139 iedzīvotāji, par “Bauskas Darbu” – 114. Atbalsts nosaukumam “Bauskas Avīze” tika pausts 23 vēstulēs, “Bauskas Vēstnesim” – 32, bet “Bauskas Ziņām” – 14. Populārāko piedāvājumu vidū vēl tika minēts “Bauskas Pulss” un “Bauskas Ritmi”. Trīs lasītāji uzstāja, lai paliktu laikraksta iepriekšējais nosaukums. Vēstulē redakcijai, kas publicēta 1988. gada 8. septembrī, kāds iedzīvotājs šo vēlmi pamato: “Manuprāt, ir jāpaliek “Komunisma Ceļam”. Tas, ka līdz komunismam vēl tālu, nenozīmē, ka mums jāskatās pagātnē. Vai tiešām rajona iedzīvotājiem vairs nav svarīgāku problēmu, ka jānodarbojas ar tādiem sīkumiem kā avīzes nosaukums?”
Lasītāju viedokļu apkopojumā ir citētas vairākas vēstules. Liela daļa aptaujas dalībnieku sacīja, ka rajona avīzi par “Komunisma Ceļu” nekad nav saukuši, jo prātā palicis lakoniskais un cilvēcīgais nosaukums “Bauskas Darbs”.
Neiztiek bez draudiem
Anketas tika apkopotas un iesniegtas Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Bauskas rajona komitejas birojam apspriešanai, jo redakcijai “uz savu galvu” nosaukumu mainīt nebija tiesību. Tā vietā, lai pieņemtu adekvātu lēmumu, partijas darboņi sāka šantažēt laikraksta toreizējo redaktoru Gunāru Šimkevicu par vārda “komunisms” noniecināšanu. Patiesībā šie draudi bija pārspīlēti, bet kā gan citādi varēja demonstrēt, ka partijas varas monopols vēl ir gana spēcīgs? Beidzot birojs pieņēma pozitīvu lēmumu un nosūtīja to akceptēšanai LKP Bauskas rajona komitejas plēnumam, taču galavārdu drīkstēja teikt LKP Centrālās komitejas (CK) birojs.
Daudz progresīvāku attieksmi toreiz pauda rajona Tautas deputātu padomes deputāti, gan izpildkomitejas sēdē, gan sesijā atbalstot laikraksta nosaukuma maiņu.
Nesteidzas pieņemt lēmumu
Tikmēr lasītāji bija satraukušies ne pa jokam. Laikraksta 1989. gada 5. janvāra numurā bija publicēta replika “Kur palikusi “Bauskas Dzīve”?”. Jauno nosaukumu tika solīts apstiprināt līdz 1988. gada 31. decembrim, taču LKP CK birojs nezināmu iemeslu dēļ lēmuma pieņemšanu vilcināja līdz martam. Redakcija mierināja satrauktos iedzīvotājus un aicināja būt pacietīgiem.
Tikmēr sākās konkurss vietējiem māksliniekiem par avīzes logo projektu. Dizaina risinājumus piedāvāja Velga Katkeviča, Tija Bušmane, Roberts Grass, Jānis Grīnbergs, Aleksandrs Paklons, Imants Nicmanis. Par konkursa uzvarētāju kļuva arhitekts Aleksandrs Paklons. Viņa veidotais logo tika izmantots līdz 1991. gadam, kad jaunu dizainu piedāvāja mākslinieki Inese un Dairis Hofmaņi.
