Valsts prezidents: Latvijai patlaban nav militāru draudu

Latvijai patlaban nav militāru draudu, taču laika gaitā situācija vienmēr var mainīties, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu žurnālistiem paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Bens Hodžess, kurš savulaik bija ASV armijas vienību Eiropā komandieris, ir izteicies, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Lietuvai ir jābūt gatavai pašai aizstāvēties vismaz divas nedēļas.

Taujāts, cik precīzas ir šādas prognozes attiecībā uz citām Baltijas valstīm, Rinkēvičs uzsvēra, ka ir lietas, par kurām īpašu domstarpību ar militārajiem ekspertiem nav – jebkurai NATO dalībvalstij ir jābūt spējīgai sevi aizstāvēt no pirmās minūtes.

Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijā ir Kanādas vadītā paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, Lietuvā – Vācijas, bet Igaunijā – Lielbritānijas. Tāpat Latvijai ir savi aizsardzības plāni, kas paredz pretestību jebkuram iebrukumam no pirmā mirkļa.

Prezidents skaidroja, ka šie plāni deleģē zināmu atbildību NATO spēku virspavēlniekam Eiropā. Viņš atzīmēja, ka, attīstoties ģeopolitiskajai situācijai un apdraudējuma līmenim, plāni un pilnvaras tiek precizētas.

“Mūsu dzīvesziņa ir tāda, ka mums patīk braukt pa grāvjiem nevis ceļa vidu. Diskusijā, kas notiek Latvijā, mums ir divas galējības. Viena, ka nevajag uztraukties, NATO palīdzēs un pašiem nekas nebūs jādara, otra, ka divas nedēļas [būs jānoturas] un gandrīz jau šodien jādodas bēgļu gaitās. Abas šīs galējības, manuprāt, nav pareizas,” sacīja Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka ir konkrētas NATO procedūras, Latvijā ir sabiedroto spēki, notiek apmācības, taču mums pašiem ir daudzas lietas jāizdara, piemēram, jāinvestē militārās infrastruktūras nostiprināšanā. Valsts prezidents norādīja, ka katru nedēļu šis jautājums tiek pārrunāts arī ar Ministru prezidenti.

“Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu, valdība diskutē, tiek meklēts papildu finansējums. Es negribētu detaļās stāstīt, jo tas ir militārās drošības jautājums. Varu apgalvot, ka valdība pie tā nopietni strādā. Arī Nacionālās drošības padomes līmenī mēs par šiem jautājumiem runājam regulāri. Mēs skaidri saprotam, ka arī pašiem būs jādara, taču es nespekulēšu par laiku, detalizētiem plāniem,” teica Valsts prezidents.

Viņš aicināja pieiet šim jautājumam maksimāli racionāli – Latvijai ir sabiedrotie, kas palīdzēs, bet mums pašiem jāsaprot, ka drošība ir process. Mainīgā vidē nemitīgi būs kaut kas jāpilnveido, jāuzlabo, ir jābūt gataviem arī cīnīties, taču nebūs tā, ka dienu, divas vai piecas mēs būsim vieni, kas cīnīsies.

“Protams, papildus spēju nosūtīšana prasa kaut kādu laiku. Gatavībai pretoties ir jābūt. Daudzi man jautā par rīcību krīzes vai kara gadījumā. Aicinu visus, kam ir interese un kurš vēlas palīdzēt valsts aizsardzībai, pievienoties Zemessardzei, valsts aizsardzības rezervistiem. Jauniešus, kuri, iespējams, domā, ko darīt pēc skolas absolvēšanas un kuriem ir interese, var brīvprātīgi pievienoties Valsts aizsardzības dienestam,” teica Rinkēvičs.

Viņaprāt, jo vairāk mēs paši mācamies, jo vairāk saprotam, ko darīt krīzes gadījumā, jo mazāka ir arī trauksmes sajūta. Prezidents uzsvēra, ka sabiedrības sajūtas patlaban ir trauksmainas, ko var saprast, taču viņš aicināja atrast vidusceļu starp pilnīgu mieru un pilnīgu trauksmi, un racionāli strādāt, lai stiprinātu valsts aizsardzību un drošību.