Jau pāris nedēļu mums, Latvijas muļķu tautai, reņģēdājiem un pūlim, kā mūs nosaukuši it kā gudri, pat cienījami valstsvīri, ir iespēja bez maksas noskatīties dažādas politiskās spēles augstās varas gaiteņos.
Jau pāris nedēļu mums, Latvijas muļķu tautai, reņģēdājiem un pūlim, kā mūs nosaukuši it kā gudri, pat cienījami valstsvīri, ir iespēja bez maksas noskatīties dažādas politiskās spēles augstās varas gaiteņos.
Latvieši ciena un mīl teātri, arī paši labprāt piedalās izrādēs kā amatierteātru aktieri. Taču tik savdabīgas bezmaksas izrādes no Saeimas ar vislabāk atalgoto aktieru – deputātu un valdības locekļu – piedalīšanos sen neesam redzējuši. Mēs visi arī labi zinām, kas ir šo svarīgo izrāžu režisors. Varētu teikt, ka dažreiz ir pat interesanti vērot simt “gudro” galvu tirgošanos, staigāšanu no vienas partijas uz otru, īpašu epitetu izvēli, raksturojot politiskos pretiniekus, biedrošanos ar plineriem, ždanokām un rubikiešiem, viņu neizmērojamo varaskāri, turēšanos pie Saeimas krēsliem. Ja tikai šīs traģikomiskās izrādes nebūtu tik liktenīgas visai latviešu tautai.
Cik ilgi vēl būs jāskatās un jāklausās Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputātu lišķīgās runas aiz mācītāju maskas? Vai Šlesera un Jēkabsona kungiem nepietika ar 2003. gada 20. septembrī izbojāto svētku vakaru un šoka terapiju visai Latvijas tautai?
Esmu daudzus gadus strādājusi skolā, tāpēc ar interesi vēroju, kas un kā mainās izglītības jomā šajos neatkarības gados. Priecājos par bijušā izglītības ministra K. Šadurska paveikto. Ko domāja un darīja iepriekšējie izglītības ministri, kas pieļāva ne tikai nesekmīgu skolēnu pārcelšanu nākamā klasē, bet pat skolu beigšanas apliecības izsniegšanu bez elementārām zināšanām?
Kāpēc iepriekšējos gados tika ignorēts elementāri vienkāršs, bet efektīvs skolēnu zināšanu vērtējums pamatskolas 2. – 4. klasē, aizstājot to ar klašu audzinātāju “radošajiem sacerējumiem”, kurus daudzi pedagogi bija spiesti rakstīt bez savas pārliecības? Vai šī gada 9. klašu skolēni un viņu vecāki, kuru bērni saņems tikai liecības bez iespējām iestāties vidusskolās, koledžās un citās vidējās mācību iestādēs, nebūs vairāk traumēti kā tad, ja jau 2. – 4. klasē būtu saņēmuši objektīvu, visiem skaidri izprotamu zināšanu vērtējumu? Pēc laikraksta “Bauskas Dzīve” informācijas, šo skolēnu skaits mūsu rajonā ir īpaši liels.
Iepriekšējie izglītības ministri vairākus gadus neko nedarīja, lai novērstu informācijas noplūdi par 12. klašu centralizēto eksāmenu saturu. Izpalika arī savlaicīgs darbs ar krieviski runājošiem pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem par izglītības reformas svarīgākajiem jautājumiem. Tāpēc nav godīgi tagad pārmest K. Šadurskim par Izglītības likumu.
Ja Rīgas krievu skolu direktoriem ir drosme un vēlēšanās izvest ielās savus skolēnus, tad viņiem vajadzētu būt arī tik drosmīgiem un pateikt, ka bērni ir spējīgi mācīties dažus priekšmetus latviešu valodā, bet mēs, daļa skolotāju, esam spējīgi runāt tikai vienā valodā.
To, ka citu tautību skolēni ir talantīgi, apliecina Daugavpils krievu vidusskolas liceja audzēkņi. Jau trīs gadus viņi ir “Draudzīgā aicinājuma” skolu reitinga tabulas pirmajā vietā, apsteidzot Rīgas 1., prestiža ģimnāziju, 40. vidusskolu un Rīgas Franču liceju. Intervijā “Latvijas Avīzei” šī gada 25. februārī direktors vēstī: “Kā politiķis saku: reforma ir pareiza. Jau šajā gadā, kad pēc likuma vidusskolā jāmāca trīs priekšmeti latviski, mūsu audzēkņi apgūst četrus.” Intervijā direktors atzīst, ka viņa skolēniem nav laika mītiņot, jo jāstrādā, un skola ir tā, kam jāiemāca valsts valoda. Esmu pārliecināta, ka Daugavpils skolā ir pedagogi, kas ne tikai māca, bet arī iemāca.
Jau vairākkārt apstiprinājusies patiesība, ka zivs pūst no galvas. Tāpēc ikvienam Latvijas cilvēkam ir svarīgi, kas ieņem siltos ministru krēslus – vai profesionāļi, īsti savas zemes patrioti, vai nekompetenti, pat neizglītoti, bet varaskāri cilvēciņi.
Cik ilgi vēl būs jāvēro politiskās spēlītes demokrātijas aizsegā?
M. TĪMA Bauskā
