Zemnieku saimniecība «Jaunkalēji» izveidojusies pie Īslīces pagasta Kalēju mājām. Uz klēts sienas saskatāmais gadskaitlis ir ievērības cienīgs – 1906.
Zemnieku saimniecība “Jaunkalēji” izveidojusies pie Īslīces pagasta Kalēju mājām. Uz klēts sienas saskatāmais gadskaitlis ir ievērības cienīgs – 1906.
Vēl pavisam nedaudz, un senatnīgā sēta būs simtgadniece. Ēkas un apkārtne bez īpašnieku skaidrojuma liek pamanīt, kādi saimniekošanas periodi ir pārdzīvoti un ko Deģu-Groskopu ģimene dara kopā ar radiņiem un vecākiem. Plāksnīti ar vārdu “Kalēji” darinājis vectēvs, un tā jau ilgus gadus turas pie vienas ēkas sienas. Irita ar kokamatnieku vienojusies par jaunas vizītkartes izgatavošanu, un tagad tā izteiksmīgi rotā ieeju pagalmā. Ciemiņu skatiens apstājas pie egles, kuras divās galotnēs briest čiekuri. Bet romantiskām apcerēm ikdienā laika nav.
Kāpostus izēdina govīm
Jaunie pārpārēm zina visas lauku saimnieku grūtības, un Frenks Deģis-Groskops, nemulsdams par iepriekš nepieteiktu vizīti, var stāstīt daudz jo daudz. Ikdiena ir rūpēs tā savērpusies, ka tērzēšana ar žurnālistiem ļauj arī izkratīt sirdi. Diplomētais inženieris spriež: “Saprotu, ka šis gads mums, tāpat kā daudziem zemniekiem pārmaiņu periodā, būs izšķirošs. Cenšos ar smaidu skatīt visu – kas zina, varbūt izdevīgāk būs sēt zālīti un apzaļumot zemi, nevis ražot lauksaimniecības produkciju.”
Vedinu saimniekus vairāk runāt par jaunāko nozari – dārzeņkopību. Pagājušā gada pavasarī Īslīces pašvaldības darbinieki stāstīja, ka Deģu-Groskopu ģimene sākusi apsaimniekot vecās siltumnīcas. Frenks saka: “Ar ražošanu nav problēmu, mēs to pat varētu dubultot, bet tirgus nav droši paredzams. Līgumus ar ražotāju neslēdz.” Irita, ieklausīdamās sarunā, piebalso: “Laukos esam izauguši, un šis darbs ir sirdslieta. Nedomāju, ka mums izdotos sākt kādu citu biznesu pilsētā.” Vīrs papildina: “Pašlaik nav drošības, lai ieguldītu ražošanā līdzekļus. Mēs nespecializējamies, jo ar dažādību var līdzsvarot nenoteiktību. Labus kāpostus šopavasar pārdodam lopbarībai. Samierināmies, ka tā. Sliktāk būtu rūpīgi glabātu ražu izgāzt laukā.”
No “Rozes” palikuši ērkšķi
Aplūkojam pirms dažiem gadiem īpašumā iegūtās siltumnīcas, kas piederēja SIA “Roze”. Šķiet, tik vien kā skaistais nosaukums bijis, Deģiem-Groskopiem palicis vairāk ērkšķu. Taču Frenks, izklāstot jauninājumus, nežēlojas. Viņš aprēķinājis, zīmējis skices, strādājis, lai nomainītu siltumnīcu karkasu, sakārtotu vēdināšanu, ierīkotu pilienveida laistīšanu. Tikai tā varot cerēt uz labu ražu. “Dārzeņi, tā ir vasaras aldziņa,” saka Frenks. Šajā pavasarī no jauna paredzēts sakārtot sesto siltumnīcu. “Jaunkalējos” pārliecinājušies – nav vērts mocīties ar stikla izmantošanu, izdevīgāk karkasu apjumt ar izturīgu plēvi. Materiāla nostiprināšanai Frenks izdomājis savu tehnoloģiju, izmantojot īpašu līmlenti.
Daudz lietu īslīcietis izpēta tradicionālajās lauksaimniecības izstādēs Rāmavā, kur iespējams tikties ar preču ražotājiem un izplatītājiem, ar izdevīgiem noteikumiem iegādāties noderīgas lietas. Varot pat veselu dienu kavēties ekspozīcijā. Arī Irita, diplomēta grāmatvede, papildus mācās, lai orientētos savā nozarē un būtu zinoša dārzeņu audzēšanā. Šajā pavasarī viņa iesējusi piecus tūkstošus tomātu sēkliņu. Segtajās platībās audzē lielaugļu tomātus, jo tos esot vieglāk pārdot. Dažādības labad stāda saldos piparus, baklažānus un nedaudz arī gurķus. Bet stādu mājā, kad tie izaudzēti, atvēl vietu arbūziem. Tas esot īpašs kārums Deģu-Groskopu trim meitiņām.
***
Uzziņai
– Īslīces pagasta zemnieku saimniecība “Jaunkalēji” audzē graudaugus, cukurbietes, dārzeņus;
– govju skaits samazināts un pienu izmanto tikai pašu patēriņam;
– sagādāta laba lauksaimniecības tehnika, 2003. gadā nopirkts kompaktors, vēl vajadzīgs labāks graudu kombains;
– kopā ar radiniekiem uzstādīta labības glabāšanas jauna tvertne, ierīkota graudu pirmapstrāde.
