Iecavas vidusskolas 9. klases skolnieks Mihails Haļitovs šogad ir piedalījies septiņās rajona mācību olimpiādēs un vienā eseju konkursā.
Iecavas vidusskolas 9. klases skolnieks Mihails Haļitovs šogad ir piedalījies septiņās rajona mācību olimpiādēs un vienā eseju konkursā. Šodien, 26. martā, viņš risina ķīmijas uzdevumus, jo pārstāv Bauskas rajonu ķīmijas valsts olimpiādē Rīgā.
Trīs pirmās godalgas
Matemātikas, ķīmijas un krievu valodas rajona olimpiādē Mihails ieguvis pirmo vietu, saņēmis atzinības rakstus par panākumiem vizuālās mākslas, fizikas un bioloģijas zināšanu pārbaudē. Arī par veiksmīgu piedalīšanos valsts matemātikas olimpiādē puisim ir piešķirts atzinības raksts. Ar otro vietu ir novērtēta Mihaila eseja nesen notikušajā rajona skolu 9. klašu konkursā “Dzīvesstāsti”.
Mācību olimpiādes ir tikai daļa no mērķtiecīgā iecavnieka aktivitātēm. Mihails darbojas debašu klubā, spēlē Iecavas vidusskolas jauniešu teātra trupā un trenējas vieglatlētikā.
“Miša Haļitovs mums ir kā brīnumbērns.Viņam vienlīdz labi padodas eksaktās un humanitārās zinības,” secina rajona Izglītības pārvaldes metodiķe Anita Velmunska, kura piedalās olimpiāžu organizēšanā un rezultātu apkopošanā.
Saasināta atbildības izjūta
Mihaila klases audzinātātāja un matemātikas skolotāja Lidija Grīga domā tā: “Es gan neteiktu, ka zēns ir ļoti apdāvināts. Toties viņš ir neiedomājami uzcītīgs, ļoti apzinīgs, patstāvīgs, apveltīts ar savam vecumam neraksturīgu atbildības izjūtu. Viņa sasniegumi ir sistemātiska, smaga un mērķtiecīga darba rezultāts. Puisim piemīt arī citas netipiskas īpašības – viņš ne vien labi mācās, bet ir arī sabiedrisks un atsaucīgs. Tādi jaunieši manā ilggadējā praksē ir retums. Es priecājos par Mišu, taču brīžiem arī baiļojos. Viņš visu grib izdarīt perfekti, paspēt ierasties laikā, bet tas rada milzīgas pārslodzes. Turpinot mācības vidusskolā, es Mišam ieteiktu izvēlēties tikai dažus mācību priekšmetus, kuru padziļinātai apguvei veltīt visus spēkus. Manuprāt, viņš strādā pārāk daudz.”
Lidija Grīga min Haļitovu ģimenes nopelnus dēla pozitīvo rakstura īpašību veidošanā un interešu attīstīšanā: “Jau kopš bērnības mamma audzināja Mišu citādi nekā vairākums vecāku. Stabila vērtību sistēma, ļoti nopietna attieksme pret pienākumiem, inteliģence – tas viss nāk no ģimenes.”
Miša galīgi neatbilst teicamnieka stereotipam. Par to “Bauskas Dzīve” pārliecinājās sarunā ar jaunekli. Viņš ir atvērts, sirsnīgs, ieinteresēts dialoga partneris. Arī dzīvespriecīgs un apveltīts ar humora izjūtu. No līdzaudžiem viņu atšķir analītisks prāts, spēja uztvert notikumu kopsakarības un prasme ļoti precīzi formulēt domas.
Mihails runā gluži nevainojamā un izteiksmīgā latviešu valodā, ko sācis apgūt jau bērnudārzā. Ģimenē tiek lietota tikai krievu valoda. Arī Mišas māsa ir mācījusies Iecavas vidusskolas latviešu plūsmā, pēc tam ieguvusi filoloģes kvalifikāciju un tagad pieaugušo grupām palīdz apgūt latviešu valodu.
Atrod laiku debatētāju turnīriem
Piedalīšanās olimpiādēs un godalgotu vietu iegūšana nav Mihaila pašmērķis. “Ja esmu cītīgi strādājis un sasniedzis labus rezultātus, izjūtu gandarījumu. Tad mēģinu sev izvirzīt vēl augstākas prasības. Neveiksmes nemēdzu smagi pārdzīvot, bet analizēju to iemeslus,” atklāj iecavnieks.
Iesaistīšanās olimpiādēs, pēc Mihaila domām, sniedz vairākas priekšrocības. Vispirms viņš min saskarsmes jaunas iespējas. Olimpiādēs, debašu kluba izbraukumos, sporta sacensībās, skolas teātra viesizrādēs jauneklis ir iepazinies ar daudziem interesantiem cilvēkiem, piedalījies aizraujošās sarunās. Viņam vairākkārt nācies apmeklēt dažādas Bauskas rajona skolas, vērot un salīdzināt līdzaudžu aktivitātes. Īpaši vērtīgi Mišam šķiet debatētāju sadraudzības turnīri.
Vieglāk kārtot ieskaites
“Ja esmu nopietni gatavojies olimpiādei, man ir daudz vieglāk nokārtot obligātās ieskaites un eksāmenus,” secina Miša. Mūsu rajonā viņš neesot vienīgais olimpiāžu “profesionālis”, jo arī citās skolās gadījies iepazīt jauniešus, kuri piedalās teju visās zināšanu pārbaudēs. Tāda esot, piemēram, Rita Zālīte Vecumnieku vidusskolā.
Iecavas vidusskolas audzēkņi Zane Grīva un Uldis Kivilands ar lielām simpātijām izturas pret savu uzņēmīgo klases biedru. “Miša nav tāds puisis, ko varētu apcelt. Ar viņu būt kopā ir patīkami gan vieglatlētikas treniņos, gan debašu klubā. Mišam ir svarīgi būt cilvēkos. Viņš nesēž tikai pie grāmatām un datora,” spriež Zane.
