Latvijā atcerējās drūmu jubileju – 55 gadus, kopš mūsu valstī risinājās noziedzīgā komunistiskā režīma vadoņu galvās izperinātā tautu iznīcināšanas kampaņa.
Latvijā atcerējās drūmu jubileju – 55 gadus, kopš mūsu valstī risinājās noziedzīgā komunistiskā režīma vadoņu galvās izperinātā tautu iznīcināšanas kampaņa. To, kuriem ir atmiņas, kļūst arvien mazāk, to, kuri nezina vai arī negrib zināt, – vairāk. Tāda ir realitāte. Diemžēl noziegums vēl nav nosodīts, jo pārāk spēcīgi ir ļaunuma piesedzēji – gan Austrumos, gan Rietumos.
Protams, ir svarīgi, kas un vai vispār noliek ziedus pieminekļu pakājē Rīgā un citviet Latvijā. Taču vēl svarīgāk zināt, cik ir patiesas līdzjūtības, cik nodevas attiecīgajā politiskajā situācijā.
Ilionoisas universitātes profesore Kārkliņa, uzstājoties Latvijas Televīzijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja izraudzīšanas lietā, aicināja sabiedrību aktīvāk iesaistīties valstij nozīmīgos procesos – kaut vai rakstīt vēstules. Valdības degsme “sakārtot” KNAB izvirza jautājumu: kāds ir mērķis – stiprināt vai vājināt šo institūciju?
Uzņēmēja Baiba Rubesa par KNAB direktora vietas izpildītāju J. Strīķi un viņas oponentiem sacīja strupi: “Šī nu ir īstā, kura var pūķim nogriezt galvu! Tāpēc pirmai ķeras klāt viņai.” Valsti vecajās sliedēs atgriezt gribošie jūt pēddziņu elpu…
Vecos ceļa gultņus vēl varētu saglābt, bet ko darīt ar plašsaziņas līdzekļiem, kas nestiepjas pēc Emša (vai Šlesera?) valdības slavas dziesmu notīm. Un Saeimas deputāti aicināja uz pārrunām Latvijas sabiedriskās televīzijas vadību, lai izvērtētu šo mediju “kā neitrālu ziņu sniedzēju”. Viens otrs bijušais kompartijas funkcionārs bija aizmirsis, ka mainījušās politiskās iekārtas, un… sarunās neguva cerēto.
Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga, atgriezusies no ārzemju vizītes, piesardzīgi vērtēja I. Emša izvērstās aktivitātes un pārsteidzīgos paziņojumus. Esot bijis pārāk atklāts pret sabiedrību, “dažādu pārdomu fāzēs” vēl nenonācis pie pareiza lēmuma. Problēmas “ar pārdomu fāzēm” gadījās arī premjera biedram A. Šleseram, bez pamatojuma apsolot, ka hokeja halles būvniecībā iesaistīsies valdība un Rīgas Dome.
Turpinās mazākumvaldības stiprinātāju atalgošana. Par Saeimas Ārlietu komisijas sekretāru ievēlēts I. Solovjovs, savukārt par Juridiskās komisijas sekretāru kļuvis V. Stepaņenko – deputāti, kuri Saeimā ievēlēti no PCTVL saraksta. Jurkāns un Rubiks var smaidīt – Emsis ir “uz āķa”!
Emša valdības ceļveža LPP ambīcijas nav apslāpējamas. A. Šlesers atklāti tēmē uz satiksmes ministra posteni, bet A. Baštiks cer tikt pie jaunas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas.
Rakstniece G. Repše, vērtēdama situāciju valstī, liekas, domājusi ne tikai par nozagtajiem miljoniem: “Arvien biežāk šķiet, ka Latvijas valsts nemaz netiek veidota. Vien notriekts tās pārpalikums līdz kailam stumbram.
