EMĪLIJAI BAČELIENEI visai garajā mūžā nācies piedzīvot dažādas satraucošas izjūtas. Otrdien, 30. martā, viņai gaidāms patīkams notikums – 75 gadu jubileja.
EMĪLIJAI BAČELIENEI visai garajā mūžā nācies piedzīvot dažādas satraucošas izjūtas. Otrdien, 30. martā, viņai gaidāms patīkams notikums – 75 gadu jubileja.
Gaviļnieces labo un dāsno sirdi apbrīno Bauskas lietuviešu ansambļa “Dobilelis” dalībniece Mārīte. Tieši viņa “Bauskas Dzīvi” rosināja uzrakstīt par jauko kolēģi.
Emīlijai raksturīgs dzīvesprieks, par likteni viņa negaužas. Jubilārei atmiņā pirmie gadi, kad kopā ar draudzeni no Biržu apkaimes pārnākušas uz Latviju: “Tas bija kara laiks, man bija tikai 16 gadu. Ar draudzeni gājām pāri robežai, nokļuvām Bauskā. Tad ar bānīti aizbraucām līdz Jaunsvirlaukai. Tur padomju saimniecībā sāku strādāt par naktssardzi un slaucēju.”
Toreiz daudz nācies ciest no savas pārlieku lielās kautrības. Visi, muti pavēruši, brīnījušies par garajām bizēm, vīrieši ķircinot bieži mēģinājuši tās paraustīt. Tādos brīžos nezinājusi, kā rīkoties, un sākusi raudāt. Uz ballēm arī nav gājusi, jo nemācējusi dejot. Ģimenē bijusi stingri audzināta. Atmiņā liels pārdzīvojums: “Vajadzēja aizbraukt uz Lietuvu pēc pases. Atpakaļ ejot caur Skaistkalnes mežu, domāju, apsēdīšos, atpūtīšos un uzēdīšu ābolus. Pēkšņi dzirdu, kaut kas nikni rūc. Skatos, man blakus, zem krūma, ir vilks! Kā bulta šāvos prom. Vietējo māju iedzīvotāji vēlāk stāstījuši, ka tieši tonakt bijis vilku uzbrukums.”
Emīlija ilgus gadus strādājusi Sadzīves pakalpojumu kombinātā. Bauskā bijis ļoti grūti izcīnīt labu dzīvokli. Beidzot vecumdienās esot labi. Abi ar vīru izaudzinājuši jaukas meitas Ritu un Danuti.
Emīlijai tīk darboties. Nikolajs Dzenis viņai uzticot sētnieces darbu. Ziemā dažkārt ielu izšķūrēt palīgā nākot vīrs. Viņai piemītot liela kārtības mānija. Grūti esot paiet garām uz ielas nomestam papīram.
Anna Bitiniene: “Emīlija starp mums, dziedātājām, ir fiksākā. Viņa mēdz visas apciemot. Ļoti strādīga, sirsnīga – optimisma krātuvīte.
