Vienīgās intereses, kuras drīkst pārstāvēt žurnālists, ir sabiedrības tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas tai šķiet interesanti un svarīgi.
Vienīgās intereses, kuras drīkst pārstāvēt žurnālists, ir sabiedrības tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas tai šķiet interesanti un svarīgi. Šie vārdi lasāmi koncerna “Diena” 2003. gada darbības vērtējuma grāmatā, ko saņēmām 25. martā mūsu laikrakstu gada konferencē Rīgā. Ik gadu pavasarī sanākam kopā, lai atskatītos, kādas tendences attīstībā iezīmējis iepriekšējais gads Latvijā, Eiropā, mūsu katra uzņēmumā. Bet svarīgākais kopā nākšanas iemesls – lai koncentrētos nākotnei. Īpaši šai tik daudzas pārmaiņas nesošai, nākotnei NATO un Eiropas Savienībā.
Kādi esam Latvijā, Baltijā? Mūsu valsts iedzīvotāji ir atjautīgi, ja pamanījušies tērēt par 14 procentiem vairāk līdzekļu, nekā nopelna. Rīdzinieku ienākumi par 54 procentiem lielāki nekā ļaudīm pārējā Latvijā. Viena mūsu valsts mājsaimniecība iegādājas presi vidēji par 1,96 latiem mēnesī.
Preses tirgus pie mums aug lēnāk nekā valsts ekonomika kopumā. Nacionālo laikrakstu abonēšana 2003. gadā samazinājusies par astoņiem procentiem, savukārt rajonu avīžu abonēšana (tostarp “Bauskas Dzīves”) palielinājusies par vienu procentu. Antropologs Roberts Ķīlis izteicās, ka tās varbūt esot bailes no pastkastītēm. Ko tajās atrodam? Reklāmas, reklāmas un rēķinus… Varbūt arī bailes no atkritumu tvertnēm? Nacionālās avīzes katru dienu jāmetot ārā, rajona avīze tikai trīs reizes nedēļā, bet žurnāli – vēl daudz retāk.
Klausoties kolēģus no Igaunijas un Lietuvas, uzzinājām, ka laikraksts “Diena” nopērkams daudz lētāk nekā kaimiņvalstu centrālās avīzes “Lietuvos Rytos” un “Postimees”. Arī rajonu laikraksti kaimiņos ir dārgāki nekā Latvijā. Toties ar sieviešu žurnālu cenām gan mēs lietuviešus un igauņus pārspējam. Lietuvā iezīmējusies tendence – “Man ir daudz naudas, tātad vajag kādu mediju īpašumā”, toties Igaunijā preses tirgus ir ļoti koncentrēts, pārsvarā “Eesti Meedia” un “Ekspres Grupp” rokās.
Avīžu pirmais ētiskais pienākums ir pelnīt. Laikraksti, kuri pelna vairāk nekā tērē, ir redakcionāli neatkarīgi. Tikai neatkarīgas avīzes var pildīt savu pienākumu – kalpot sabiedrībai, būdamas neatkarīgas no kādām ārējām politiskām vai biznesa ietekmēm. Tāds ir arī mūsu laikraksta vadmotīvs.
Tālab uzņēmumā SIA “Bauskas Dzīve” augstu vērtējam reklāmas daļas darbu, tās vadītāju Ilvu Kalniņu izvirzot nominācijai “”Dienas” gada cilvēks 2003″. Visi nominētie tika sumināti 25. marta vakarā “Sapņu fabrikā”. Tiesa, “”Dienas” gada cilvēka” balvu šoreiz saņēma abonēšanas centra “Diena” piegādes daļas vadītāja Zinaīda Arklone. bet tas nemazina Ilvas veikumu ikdienas darbā ar klientiem, sarīkojot pirmo reklāmas semināru mūsu rajonā, kā arī sekmīgi veicot “Bauskas Dzīves” komandas kapteines pienākumus preses izdevumu darbinieku Olimpiskajās spēlēs pagājušajā vasarā.
“Gada redaktora 2003” balva tika piešķirta kaimiņiem – Jelgavas rajona avīzes “Novaja Gazeta” redaktoram Andrejam Muravjovam.
Šis un nākamie gadi aizvien jūtamāk mūs visus, tostarp laikrakstu, iemetīs globālās informācijas jūrā. Gatavojamies pārmaiņām, kas var būt arī krasas, vēl pēkšņāku seku nesošas nekā nupat pārlaistais sāls drudzis. Ķīniešiem ir sakāmvārds, kas skan aptuveni šādi: kad pūš pārmaiņu vēji, cilvēki uzslien aizsargus, bet citi būvē vējdzirnavas. Mums gan nāktos piederēt pie tiem “citiem”.
