Atceros tevi bērnībā. Meitenītes, ar kurām spēlējies, tevi uzlūkoja ar apbrīnu un mammām čukstēja: «Cik tas Edgars ir gudrs!» Reizēm izlasīju tavu vārdu mācību olimpiāžu laureātu sarakstos.
Atceros tevi bērnībā. Meitenītes, ar kurām spēlējies, tevi uzlūkoja ar apbrīnu un mammām čukstēja: “Cik tas Edgars ir gudrs!” Reizēm izlasīju tavu vārdu mācību olimpiāžu laureātu sarakstos. Jau būdams Bauskas 1. vidusskolas audzēknis, tu nopietni interesējies par bioloģiju un ģeogrāfiju.
– Taisnība, bet labi vien bija, ka neaizgāju uz Latvijas Universitāti studēt ģeogrāfiju. Vidzemes augstskola tomēr ir īpaša. Tajā katrs students var atrast savu vietu, atvērties, pilnībā izpaust spējas un talantus. Mūsu nav daudz, bet visi esam personības.
Bakalaura darbam tu izvēlējies ļoti aktuālu tematu. Par tūrisma attīstību Bauskā nemitīgi tiek runāts, bet rezultāti vēl nav jūtami. Kāds ir tavs viedoklis?
– Augstskolā mums bija tūrisma plānošanas kurss ar uzdevumu aplūkot tūrisma situāciju kādā pilsētā. Pērn konstatēju, ka esmu izpētījis daudzas vietas, tikai ne Bausku. Tad sāku iedziļināties situācijā un sapratu, ka varu piedāvāt konkrētus risinājumus. Bakalaura darbā neiztirzāšu teorijas, bet piedāvāšu vairākas idejas, ieteikšu attīstības virzienus, kas piemēroti konkrētai videi.
Tūrisma nozare pašlaik Bauskā ir ļoti vāja. Man nav cita vārda, lai to raksturotu. Interesanti, ka pilsētas attīstības plānos jau kopš 1998. gada tūrisms ir formulēts kā prioritārs virziens. Šī frāze tā arī ceļo no viena dokumenta uz citu. Papīru ir ļoti daudz, to saturs nereti atkārtojas, taču tūrisma reāla produkta kā nav, tā nav. Nez kāpēc tiek reklamētas lietas, ko pašlaik nevienam vēl nevar rādīt. Tāda ir Bauskas vecpilsēta, izņemot salonu “Meistars Gothards”, kas jau ir gatavs tūrisma produkts. Patiesībā mums ir tikai viens objekts – Bauskas pils. Tomēr baidos, ka ar laiku tā varētu zaudēt pievilcību. Objekts ir vēss, atturīgs, ceļotājiem netiek piedāvātas nekādas “odziņas”. Starp citu, līdzīgi ir arī Mežotnes un Rundāles pilī.
Kā tu vāc materiālus pētījumam – izmanto tālruni vai pats apmeklē iestādes? Attieksme ir labvēlīga, neitrāla vai negatīva?
– Pāris mēnešu katru rītu sāku ar frāzi: “Labdien, mani sauc Edgars Stepanovičs!” Apmeklēju valsts iestādes, tūrisma firmas, infrastruktūras objektus, ražotnes. Esmu ticies ar pilsētas Domes priekšsēdētāju Āriju Gaili, tūrisma organizētājiem. Drosmi un paļāvību man sniedz sarunas ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras Bauskas biroja vadītāju Inu Līni.
Pieļauju, ka mans entuziasms kādam varētu arī nepatikt. Jā, esmu “zaļš gurķis”, bet man ir savs – jauna cilvēka – skatījums uz lietām un skaidri formulēts mērķis.
Mani interesē idejas, ko tu gribi piedāvāt tūrisma veicināšanai Bauskā.
– Visā pasaulē aizvien lielāku popularitāti gūst interešu tūrisms. Bauska ir ļoti izdevīgā situācijā, jo pilsētā atrodas alus, piena, maizes, konservu ražotnes. Kāpēc nevarētu izstrādāt kopīgu piedāvājumu maršrutu vienas dienas garumā? Manuprāt, ceļotājiem būtu interesanti vērot, kā nelielos uzņēmumos top šim apvidum tradicionāli ikdienas patēriņa produkti. Alus ražotne jau uzņem nelielas grupas, demonstrējot dzēriena gatavošanas procesu un aicinot iesaistīties degustācijā.
Gluži tāpat varētu “apspēlēt” Bauskā tik attīstīto tekstilnozari. Šī doma man radās pēc Tautas lietišķās mākslas studijas apmeklējuma. Nolēmu izpētīt dziļāk šo nozari un aizgāju uz “Klippan-Saule” ražotni, kur milzīgas vilnas ķīpas tiek pārvērstas dzijā. Tūrisma maršrutu varētu sākt šajā uzņēmumā, turpināt Tautas lietišķās mākslas studijā un pēc tam apmeklēt visus veikaliņus, kuros pārdod vietējo meistaru gatavotus izstrādājumus.
Varbūt mēs nepietiekami reklamējam savu pilsētu? Tu droši vien esi pētījis arī tūrisma informācijas piedāvājumu – bukletus, kartes, interneta mājaslapas?
– Minēšu tikai jaunākos bukletus – “Pastaigas maršruts pa Bausku”, “Bauska un tās apkārtne” divās svešvalodās. Man rodas jautājums, kāpēc šie fakti un attēli kārtējo reizi jātiražē, ja tie ir bezpersoniski, neko neizsakoši. Nezinu, vai tūristiem varētu šķist interesants pastaigas maršruts pa Dārza ielu līdz Kalna ielas aplim un tālāk uz Pilskalnu? Tas ir gluži amorfs ceļa posms, kurā neatklājas pilsētas “dzīvais nervs”.
Joprojām par labāko uzskatu tikai vienu tūrisma izdevumu – pirms sešiem gadiem izdoto ceļvedi pa Bausku un apkārtni. Dizaineri Inese un Dairis Hofmaņi piedāvāja ļoti veiksmīgu, emocionāli iedarbīgu Bauskas un apkārtnes tēlu.
Kad tu aizstāvēsi bakalaura darbu? Vai ar pētījumu varēs iepazīties arī Bauskas sabiedrība? Savu profesionālo darbību nākotnē tu varētu saistīt ar dzimto pilsētu?
– Darba aizstāvēšana augstskolā notiks maijā. Bauskas Domes priekšsēdētāja man piedāvāja organizēt pētījuma prezentāciju, ar saturu iepazīstināt domniekus un sabiedrību. Man ir svarīgi, lai darbs nepaliktu plauktā, lai piedāvātās idejas tiktu apspriestas un attīstītas tālāk.
Pagaidām es neredzu perspektīvu savu zināšanu izmantošanai Bauskā. Ļoti gribu turpināt studijas Spānijā, jo Madridē esmu atradis augstskolu, kas piedāvā studiju programmu mūsu valstī vēl neattīstītā jomā – konferenču un semināru plānošana. Latvijā ir milzīgs potenciāls nozares attīstībai, jo izmaksas ir nesalīdzināmi lētākas nekā citās Eiropas valstīs. Pagaidām skaidri zinu vien to, ka strādāt gribu Latvijā, nevis ārzemēs.
***
Uzziņai
– Vidzemes augstskolā baušķenieks Edgars Stepanovičs studē tūrisma organizāciju un vadību.
– Pašlaik viņš izstrādā bakalaura darbu “Bauskas pilsētas tūrisma attīstības vadlīnijas”.
– Edgara darba pieredze:
2000. gads – gids Bauskas pilī vasaras sezonā.
2001. gads – ceļojumu organizētājs tūrisma firmā “Relaks tūre”.
2002. gads – darbs viesnīcas uzņemšanā Maljorkas salā (Spānija). Šo iespēju studentam nodrošinājusi starptautiskas izglītības programmas “Leonardo da Vinči” piešķirtā stipendija.
– 2003. gads – piedalīšanās studentu apmaiņas programmā un mācības Lakorunjas universitātē (Spānija).
