Latvijas pilsoņiem 1. maijā kļūstot arī par ES pilsoņiem, būs tiesības strādāt dalībvalstīs.
Latvijas pilsoņiem 1. maijā kļūstot arī par ES pilsoņiem, būs tiesības strādāt dalībvalstīs.
“Eiropas Savienības paplašināšanās vecajās dalībvalstīs netika uztverta bez šaubīšanās, un radās bažas par darbaspēka pieplūdumu no jaunajām dalībvalstīm, kas varētu būt papildu slogs darba tirgum. Tomēr iestāšanās sarunās tika panākts, ka vecajām dalībvalstīm nav tiesību ieviest stingrākus nosacījumus strādātgribētājiem no Latvijas, kādi tie bija Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā 2003. gada 16. aprīlī,” skaidro Renārs Danelsons, Ārlietu ministrijas ES Koordinācijas departamenta ES Tiesību nodaļas 2. sekretārs.
Pagaidu noteikumi
Iestāšanās sarunās tika panākts, ka jauno dalībvalstu pilsoņiem pieejai darba tirgum būs tikai pagaidu ierobežojumi. Pašreizējām dalībvalstīm ir tiesības divus gadus no Latvijas pievienošanās dienas ES neatvērt brīva darba tirgus robežas. Tuvojoties šī laikposma beigām, vecās dalībvalstis paziņo Eiropas Komisijai, vai pārejas perioda piemērošana pret attiecīgu jauno dalībvalsti vēl uz trīs gadiem tiks turpināta. Ja šāds paziņojums netiek iesniegts, tad pārejas periodu atceļ un darba tirgus ir atvērts.
Vecās dalībvalstis varēs pagarināt pārejas periodu no pieciem līdz septiņiem gadiem, ja pastāvēs nopietni darba tirgus līdzsvara traucējumi vai to rašanās iespēja. Par šādu vēlmi Eiropas Komisijai iesniedzams dalībvalsts ziņojums. Ja tāda nav, pārejas periods tiek atcelts. Jāatzīmē, ka, iesniedzot ziņojumu par pārejas perioda piemērošanas turpināšanu, attiecīgajai dalībvalstij ir jāuzrāda pierādījumi par nopietniem darba tirgus līdzsvara traucējumiem vai to rašanās iespēju. Jebkurā gadījumā iespējamais septiņu gadu pārejas periods ir maksimāls, un tas nevar tikt pagarināts.
Iesākto var turpināt
Latvijas pilsoņiem, kuri jau pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā dalībvalstī un kuriem ir darba atļauja uz 12 mēnešiem vai ilgāk, tiek saglabāta šī pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum. Tas nozīmē, ka viņi var turpināt darbu šajā valstī un pēc atļaujas izbeigšanās meklēt darbu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi piemēroja mi attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem.
Arī to Latvijas pilsoņu laulātajiem, kuri likumīgi strādā kādā no dalībvalstīm, tiek noteiktā kārtībā paredzēta pieeja darba tirgum.
Visos gadījumos, kad kāda no vecajām dalībvalstīm piemēro darba tirgus ierobežojumus pret Latvijas pilsoņiem, mūsu valsts ir tiesīga saglabāt spēkā ekvivalentus pasākumus attiecībā pret konkrētās dalībvalsts pilsoņiem.
Jaunajiem teorētiski nav pārejas periodu
Jauno dalībvalstu vidū nav noteikti nekādi pārejas periodi, un tādējādi darba tirgus, piemēram, starp Latviju un Slovēniju ir atvērts. Bet ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm (kaut vai tikai viena) ir noteikusi brīvas darba ņēmēju pārvietošanās ierobežojumus jaunās dalībvalsts pilsoņiem (piemēram, Slovēnijas), tad arī Latvija tos varētu piemērot. Pašlaik jau ir pilnīgi skaidrs, ka šādi ierobežojumi būs attiecībā pret visām jaunajām dalībvalstīm no Austrumeiropas. Līdz ar to teorētiski arī Latvija varētu piemērot pārejas periodu pret visām Austrumeiropas zemēm (gluži tāpat varētu rīkoties arī citas jaunās dalībvalstis).
Jāgroza nacionālie akti
Pievienošanās līgums paredz, ka pirmos divus gadus no pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis var noteikt labvēlīgākus noteikumus pieejai darba tirgum, arī pilnīgu ierobežojumu atcelšanu. Pirmos divus gadus šis ir attiecīgo dalībvalstu iekšpolitikas jautājums. proti, lai ieviestu labvēlīgākus noteikumus, nacionālajos tiesību aktos ir jāizdara atbilstoši grozījumi. Pašlaik tādi ir tikai Īrijā un Lielbritānijā. Noslēdzot iestāšanās sarunas ES, bija cerība, ka tikai retā ES dalībvalsts piemēros pārejas periodus pret jauno dalībvalstu pilsoņiem un vairākums izmantos iespēju piemērot labvēlīgākus noteikumus. Diemžēl nekādas iepriekšējas politiskas deklarācijas par šo jautājumu saskaņā ar Pievienošanās līgumu nav obligātas.
Laikā, kad Austrija un Vācija piemēro brīva darbaspēka kustības ierobežojumus, tām ir tiesības ierobežot arī pakalpojumu sniegšanu atsevišķās nozarēs jauno dalībvalstu pilsoņiem (piemēram, būvniecība, dārzniecība, apsardzes darbība). Ja Vācija vai Austrija ir noteikusi šāda veida ierobežojumus pret Latviju, tad mūsu valsts var noteikt analoģiskus ierobežojumus pret Vāciju vai Austriju.
Spēkā būs princips, ka jebkādu ierobežojumu pastāvēšanas laikā priekšroka dodama ES dalībvalsts pilsoņiem (arī Latvijas) pret trešo valstu pilsoņiem Tas nozīmē: ja uz vienu darba vietu Spānijā pretendēs gan Latvijas, gan Krievijas pilsonis, tad priekšroka būs mūsu valsts pilsonim, komentē R. Danelsons.
Vācija dos priekšroku
Bijusī Berlīnes Senāta padomniece ārzemnieku jautājumos profesore Barbara Jona skaidro, ka Vācija vēlas uzņemt labi izglītotus cilvēkus: “Gan Latvija, gan citas jaunās ES dalībvalstis tiks priviliģēto kārtā, gūstot priekšroku uz ieceļošanas atļaujām un darba vietām.”
Profesore uzsver, ka Vācijas politika uz citu valstu darbaspēku ir mainījusies pēc turku, marokāņu, grieķu, spāņu uzaicinājuma strādāt par palīgstrādniekiem. Tā vēlas uzņemt ieceļotājus, priekšroku dodot akadēmiski izglītotiem cilvēkiem. B. Jona arī skaidro, ka pastāvēs konkurence valstu starpā, jo zems dzimstības koeficients ir visās valstīs.
Vācijā neieplūst tik daudz kvalificēta darbaspēka, cik būtu nepieciešams. Šīs valsts jaunieši aizbrauc uz ASV. Tur ir pat birojs, kurš sauc jauniešus atpakaļ uz dzimteni.
***
Eiropas Savienības dalībvalstu attieksme pret Latvijas Pievienošanās līgumā ES paredzētiem pārejas periodiem
Dalībvalsts; Darba atļaujas; Sociālie pabalsti; Piezīmes
Īrija – daļēji Lai pretendētu uz sociālajiem pabalstiem, personai jābūt nodzīvojušai Īrijā vai Lielbritānijā vismaz divus gadus.
Lielbritānija – daļēji Darba atļaujas tiks aizstātas ar maksas reģistrācijas sertifikātu. Lai pretendētu uz sociālajiem pabalstiem, personai jābūt nodzīvojušai Lielbritānijā vismaz divus gadus.
Dānija x x Darba atļaujas tiks izsniegtas monitoringa nolūkos. Nebūs tiesības uz bērnu kopšanas pabalstu.
Zviedrija x x Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, bet var prognozēt, ka tas būs līdzīgs Dānijas viedoklim.
Nīderlande x x Tautsaimniecības sektoros, kur trūkst vietējā darbaspēka, darba atļauju izsniegšanas kārtība tiks vienkāršota.
Beļģija x x –
Francija x x –
Grieķija x x –
Itālija x x –
Luksemburga x x –
Portugāle x x –
Somija x x –
Spānija x x –
Austrija x x Piemēros arī pārejas periodu atsevišķās pakalpojumu nozarēs.
Vācija x x Piemēros arī pārejas periodu atsevišķās pakalpojumu nozarēs. Tiesības uz pabalstiem būs, ja likumīgi ir nostrādāti 12 mēneši.
Materiāls tapis, apkopojot Latvijas vēstniecību ES dalībvalstīs savākto informāciju. Detalizētāku izklāstu var iegūt ES dalībvalstu vēstniecībās.
Ārlietu ministrijas dati
