Ar dārzeņu audzēšanu siltumnīcās piecus gadus nodarbojas jauna ģimene – Ina un Andris Kļaviņi Iecavas novada «Pūrīšos».
Ar dārzeņu audzēšanu siltumnīcās piecus gadus nodarbojas jauna ģimene – Ina un Andris Kļaviņi Iecavas novada “Pūrīšos”. Šogad plēvju mājas ar gurķiem, tomātiem un garšaugiem aizņems pushektāru.
Kļaviņi jau otro gadu ir to Bauskas rajona dārzeņu audzētāju vidū, kuri varēs saņemt valsts subsīdijas, ja tiks stingri ievēroti līgumā paredzētie noteikumi. Dārzeņkopībā iesaistīti visi ģimenes locekļi – Inas mamma, audžutēvs, māsa un viņas bērni. Saimniecībā dominē roku darbs. Ina iepazīstina ar diennakts ritmu pavasarī: “Kad dēsti tiks iestādīti siltumnīcās, tās vajadzēs kurināt. Lai savestu malku, nepieciešama vesela diena. Šo pienākumu uzņēmies mans audžutēvs. Mamma jau agri no rīta nāk uz mūsmājām, piķē un ar lejkannu laista stādus.
Plēves mājās krāsnis jākur vakarā. Šis process ilgst aptuveni trīs stundas. Pēc tam līdz pulksten diviem naktī es uzmanu krāsnis. Kad aizeju gulēt, dežūra sākas Andrim. Viņš uzrauga siltumnīcas līdz saullēktam, tad dodas meža darbos. Tagad vīrs stāda priedes un egles, bet ziemā viņš gatavoja malku. Visi no kokmateriālu pārdošanas iegūtie līdzekļi nekavējoties tiek ieguldīti siltumnīcu saimniecībā. Es no rīta apkopju lopus un vedu bērnus uz skolu un bērnudārzu Iecavā. Vakaros braucu pakaļ, dažreiz dēlu vedu uz treniņiem. Ziema ir vienīgais gadalaiks, kad ar vīru cenšamies apmeklēt teātrus.”
Zemnieki tur lopus praktisku apsvērumu dēļ, jo nav jāpērk kūtsmēsli un jātērē nauda gaļas un piena iegādei. Ina teic, ka, nodarbojoties ar dārzeņu lielražošanu, ļoti svarīga ir tomātu un gurķu šķirņu pareiza izvēle. Viņa dod priekšroku tām, kas ir ātraudzīgas un izturīgas pret slimībām.
Segtās platībās uz lauka “Pūrīšu” saimnieki audzē arī spinātus un skābenes. Ik gadu Ina veido kalendāru, kurā atzīmē sējas, stādīšanas datumus, augu attīstības un ražas vākšanas norisi. Tas ir vajadzīgs, lai varētu salīdzināt, labāk pamanīt kļūdas un mācīties saimniekot vēl prasmīgāk. Jaunā sieviete apmeklē dažādus lauksaimnieku kursus un seminārus.
“Ir ļoti svarīgi zināt, kā mainās pieprasījums, kādas tendences valda pārdošanā. Reizēm mani māc bažas, vai vietējo zemnieku audzētā produkcija pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā atbildīs noteiktajiem kvalitātes standartiem. Domāju, ka palielināsies konkurence. Jau tagad Rīga ir pārpludināta ar kaimiņvalstu lētajiem dārzeņiem. Kas notiks ar tirgiem, ja lielveikali turpinās attīstīties tik straujā tempā? Lūk, tie ir jautājumi, uz kuriem es un Andris nemitīgi meklējam atbildes,” pārdomas “Bauskas Dzīvei” uztic jaunā zemniece. Tūdaļ viņa bilst, ka nevarētu iedomāties sevi dzīvojam pilsētā un strādājam kādā birojā: “Es neesmu radīta tik vienmuļai dzīvei. Reiz aizvietoju māsu un vairākas stundas tirgū pārdevu bulciņas. Ārprāts! No garlaicības jutos galīgi pārgurusi.
