“Visu mūžu esmu bijusi kā vella rauta,” par sevi teic LOLIJA AUGŠTEINE Iecavas novada Dzimtmisā. Sestdien, 10. aprīlī, viņai būs 75. dzimšanas diena.
“Visu mūžu esmu bijusi kā vella rauta,” par sevi teic LOLIJA AUGŠTEINE Iecavas novada Dzimtmisā. Sestdien, 10. aprīlī, viņai būs 75. dzimšanas diena.
“Man laikam vajadzēja piedzimt par puisi. Vecākiem bija trīs meitas, tēvs ļoti gribēja, lai ceturtais bērniņš būtu dēls, bet piedzimu es – blonda Lolija,” stāsta gaviļniece.
Neviens darbs viņai neesot par grūtu. Paticis ar zirdziņu art vagas, palīdzējusi būvēt māju, pat jumtu naglojusi. Auto salabot Lolijai tīrais nieks. “Zinu, ka ar mani ir grūti sadzīvot. Cienu stingru kārtību, lai katrs skrūvgriezis un citi darbarīki vienmēr ir nolikti konkrētā, man zināmā vietā,” tā čaklā strādniece.
Kopsaimniecībā viņa 12 gadu strādājusi par pašizgāzēja šoferi. Gadījies piedzīvot arī dažādas likstas. “Piekabē vedu granti. Nepamanīju, ka vienā ceļa pusē tāds lēzens grāvītis. Pēkšņi “samosvals” sasverās, bet nevarēju ļaut mašīnai gāzties uz sāniem, tāpēc strauji sagriezu stūri pa labi un iebraucu grāvī. Krava neapgāzās, bet bez palīdzības uz ceļa netiku,” atceras automīle.
Reiz no Elejas vedusi mājās kaimiņienes. Kā vienmēr, gāzes pedālis grīdā, te pēkšņi Lolija pamanījusi, ka pa priekšu kaut kas ripo – viņas auto priekšējais ritenis. Laime, ka mašīna nav sākusi kūleņot. Lolijai arī pašai bijuši auto, daudz strādājusi, labi pelnījusi un žigulīti varējusi nopirkt. Taču nu nezini, kā ar mazo pensiju iztikt, spriež jubilāre. Tagad gan viņa pati pie stūres nesēžas, jo pasliktinājusies redze.
Meitai un znotam katram ir savs auto, viņi strādā Rīgā. Lolijas vīrs jau aizsaulē. L. Augšteine savā mājā dzīvo kopā ar meitas ģimeni un mazmazmeitiņu Kintiju. “Pārdzīvotas lielas sāpes, kopš mans dēliņš 21 gada vecumā, braucot ar moci, aizgāja bojā. Esmu ļoti pārvērtusies. Senāk visus aizdziedāju, biju jautrāka, man vienmēr paticis runāt “caur puķēm”,” teic jubilāre.
Lolija iemanījusies ikdienas darbus vienkāršot. Mūs cienājot, viņa parādīja, kā var apēst cietu vārītu olu, to nelobot, – pārgriež ar nazi uz pusēm un saturu izņem ar karoti. Gaviļniece savulaik daudz šuvusi, pat vīram uzvalku, sev un bērniem mēteļus.
Kaimiņiene Mirdza par jubilāri saka: “Lolija ir labsirdīga, jautra. Jaunībā spēlējusi teātri. Mums svētdienās ir savs rituāls jautrībai – kopā uzspēlējam ričuraču.
