Zemgales novada sēklaudzētāju seminārā pagājušajā nedēļā pulcējās vairāki desmiti zemkopju, lai uzzinātu, kādas pārmaiņas Latvijas sēklaudzētājus gaida pēc 1. maija un arī turpmāk.
Zemgales novada sēklaudzētāju seminārā pagājušajā nedēļā pulcējās vairāki desmiti zemkopju, lai uzzinātu, kādas pārmaiņas Latvijas sēklaudzētājus gaida pēc 1. maija un arī turpmāk.
Likumā radikālu grozījumu nav
Daudz noderīgas informācijas Zemgales sēklaudzētājiem sniedza Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Sēklu kontroles departamenta direktore Velta Evelone. Viņa stāstīja par tikko izdarītajiem labojumiem Sēklu aprites likumā. “Radikālu pārmaiņu nav. Izdarīti precizējumi, lai sakārtotu sēklu audzētāju un tirgotāju reģistrus. Mazo apjomu audzētāji reģistrā netiks iekļauti, bet viņu darbību kontrolēs,” skaidroja V. Evelone.
Viņa uzsvēra, ka precizētajā Sēklu aprites likumā nebūs jēdzienu “imports”, “eksports”. Tiek runāts par sēklu ievešanu no trešajām valstīm, kas nav ES dalībnieces.
Pārmaiņas būs sēklu sertifikācijas kārtībā. Latvijā sertificēt varēs tikai to šķirņu sēklas, kas iekļautas ES augu šķirņu katalogā.
“Pāreja uz jauno katalogu nebūs krasa. Latvijas augu šķirņu kataloga B daļa būs spēkā līdz 2006. gadam, bet sēklas drīkstēs būt apritē vēl trīs gadus – līdz 2009. gadam. Sēklas no B kataloga varēs pārreģistrēt arī A katalogā, ja to kvalitāte atbildīs kataloga prasībām. Kataloga B daļā sertificētās šķirnes sēklas varēs tirgot tikai Latvijā. Svarīgi, ka no 1. maija netiks atļauts tirgot šķirnes sēklas ar pazeminātām kvalitātes īpašībām,” skaidroja departamenta direktore.
“Precizētajā Sēklu aprites likumā būs pārskatīts sēklaudzētāju un tirgotāju reģistrs. To varēs anulēt, ja sēklaudzētājs VAAD divu gadu laikā nebūs iesniedzis pieteikumu sēklu reģistrācijai,” sacīja VAAD Zemgales reģiona nodaļas Sēklu kontroles daļas Bauskas sektora vadītāja Jausma Sudmalniece.
Sēklaudzētāju skaits varētu samazināties
Sēklaudzētāji ar interesi uzklausīja informāciju, kādas labības šķirnes sēklas Latvijā tiek audzētas un ir pieprasītas visvairāk. Ziemas kviešu grupā visvairāk audzē šķirņu ‘Kontrast’, ‘Busard’ un ‘Astron’ sēklas. Apmēram par desmit līdz 15 procentiem gadā samazinās savulaik populārās kviešu šķirnes ‘Pamjati Fedina’ sēklaudzēšana. Populārākās miežu sēklas šķirnes ir ‘Ansis’, ‘Anabella’ un ‘Rasa’, bet samazinās šķirnes ‘Abava’ sēklu lauku platības.
“Latvijā pašlaik ir daudz sēklaudzētāju, kuru apsaimniekotās platības ir samērā nelielas. Iespējams, ka pēc iestājas ES sēklaudzētāju kļūs mazāk, toties tie, kas ar to nodarbosies, apsaimniekojamās platības paplašinās. Valsts nodrošinājumam ar augu sēklu pietiktu ar četriem pieciem spēcīgiem sēklaudzētājiem katrā rajonā,” atzina V. Evelone.
Cenas un autoratlīdzība izlīdzināsies
“Ieteicams izvēlēties tās šķirnes, kas Latvijā ir pārbaudītas un kurām veikts saimniecisko īpašību novērtējums. Tās vairāk piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem,” norādīja V. Evelone.
Semināra dalībnieki gan V. Evelonei, gan lektoriem Dzintaram Jakam no SIA “SW” un Valteram Brusam no SIA “Cers” uzdeva jautājumus par autoratlīdzības maksājumiem sēklaudzētājiem, kā arī par labības sēklas cenu iespējamām svārstībām.
“Autoratlīdzības maksājumi ES valstīs pašlaik ir vairākas reizes augstāki nekā Latvijā. Ar iestāju ES izlīdzināsies arī graudaugu sēklas cenas,” skaidroja Dz. Jaks.
Jaunāko informāciju, ko sniedz Valsts augu aizsardzības dienests, interesenti var uzzināt, ielūkojoties šī dienesta mājaslapā .
***
Uzziņai
– Latvijā labības sēklaudzēšanai tiek izmantoti 25 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, trešdaļa no tām ir Zemgalē,
– viena sēklas labības lauka platība Zemgalē ir vidēji 8,3 hektāri, Latgalē apmēram 3 ha,
– labības sēklaudzētāji visvairāk audzē ziemas kviešus (50% no visiem labības sēklu laukiem),
– pašlaik Latvijā ir aptuveni divi tūkstoši sēklaudzētāju.
