Pretēji cerētajam pērnās zāles dedzināšanas «atrakcijas» šopavasar atkal Latvijā rit ar pilnu sparu.
Pretēji cerētajam pērnās zāles dedzināšanas “atrakcijas” šopavasar atkal Latvijā rit ar pilnu sparu. Plašsaziņas līdzekļi vēstī, ka kūlas dedzinātāju raisīta uguns šogad jau paņēmusi divu cilvēku dzīvību.
Nenociešas līdz svētkiem
Visticamāk, tieši kūlas piromānu raisīts ugunsgrēks Zaļajā ceturtdienā, 8. aprīlī, nopostīja ēku Rundāles pagastā. Plkst. 13.09 ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu, ka Saulainē deg bijusī kūts. “Bauskas Dzīve” ieradās nelaimes vietā, kad liesmas jau bija nopostījušas ēkas jumtu un iekšpuse bija izdegusi. Ugunsdzēsēji stāstīja, ka sarkanais gailis plosījies apmēram 600 kvadrātmetru platībā. Redzams, ka uguns ēkai tuvojusies no līdzās dedzinātas pērnās zāles.
Kādreizējo kūti nomā zemnieku saimniecība “Gobas”. Tās īpašnieks Jevgēnijs Staņulāns stāstīja, ka ēkā bija nodomāts ierīkot skaidu brikešu ražotni. Jau bija ievilkta elektrība, sagādātas izejvielas, bija plānots vest iekārtas. Ap plkst. 12.08 saimnieks no objekta devies pusdienās, taču ap plkst. 13, nākot atpakaļ, pamanījis liesmas. Viņš uzskata, ka kūts aizdegusies no uguns, kas tajā iemetusies no kūlas, ko kāds garāmgājējs acīmredzot aizdedzinājis. Līdzās liesmu nopostītai celtnei ir otra zāģētavas ēka. Saimnieks satraucies, ka arī to nepiemeklē līdzīga nelaime.
“Bauskas Dzīve” novēroja, ka apkārtnē ir daudz pērn augušas zāles, burkšķu, kas nav nokopti.
Pat Lieldienās nav miera
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes komandieris Rišards Šakels stāsta, ka īpaši prātīgi pērnās zāles dedzinātāji nav bijuši arī četrās Lieldienu brīvdienās. 9. aprīlī plkst. 13.17 Bārbeles pagastā, netālu no mājām “Sutras”, dega lauks desmit hektāru platībā un valsts mežs Skaistkalnes mežsaimniecībā 2,6 hektāru platībā. Tajā pašā dienā plkst. 13.57 saņemts izsaukums, ka Iecavas novadā, netālu no degvielas uzpildes stacijas “DI-NAZ”, pērnā kūla liesmo desmit hektāru platībā. Dedzinātāji Iecavas pusē neaprima arī nākamajās dienās. 11. aprīlī plkst. 21.56 pie mājām “Skujas” dega kūla trīs hektāru platībā. Savukārt 12. aprīlī plkst. 19.48 pie mājām “Vanči” liesmoja lauks viena hektāra platībā. Tikpat lielu lau ku uguns bija pārņēmusi pēc plkst. 21.30 Iecavas novadā, pie mājām “Stacija”.
Pagaidām vēl tiek noskaidroti divu dārza mājiņu aizdegšanās iemesli. 9. aprīlī plkst. 2.28 Rundāles pagasta “Lepšās” svila dārza māja četru kvadrātmetru platībā. Tikpat lielu namiņu liesmas 9. aprīļa naktī plkst. 4.04 plosīja Zaļā ielā Bauskā. 9. aprīlī plkst. 23.48 Dāviņu pagastā, pie mājām “Bungas”, izdega tukša ferma 120 kvadrātmetru platībā. Arī šīs ugunsnelaimes iemesli tiek skaidroti.
Pļavas paliek bez cīruļiem
Valstī tiek veikti dažādi pasākumi, lai ierobežotu pērnās zāles dedzināšanas neprātu. Televīzijā skatāmi sabiedrībā populāru cilvēku mudinājumi nenodedzināt Latviju. Politiķi draud ar iespējamo subsīdiju liegšanu saimniekiem, kuri nesakopj savus īpašumus, tādējādi radot tajos paaugstinātu ugunsgrēka iespējamību.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība ar ES PHARE programmas atbalstu īsteno programmu “Kūlas dedzināšanas vides aspekti”. ES atbalsta Latvijā problēmas risināšanu, kas vairākumā Eiropas valstu nav aktuāla, daudzviet vispār neeksistē. Projekta vadītājs Arnis Zacmanis skaidro, ka Latvijā masveidīga kūlas dedzināšana putniem nodara ievērojamu ļaunumu. Pirmkārt, daudzi putni, tostarp cīruļi, sāk perēt ļoti agri, un uguns izposta ligzdas ar olām vai padara vi di ligzdošanai nepiemērotu. Putni, kas ligzdo zālē, labi maskē ligzdas, tāpēc tās nespeciālistam ir grūti pamanāmas. Otrkārt, dedzināšana maina vidi, padara to nabadzīgāku un samazina barošanās iespējas.
Saimniekošanai laukos kļūstot aizvien intensīvākai, rodas nepieciešamība pēc vienkāršiem lauksaimnieciskiem pasākumiem apdraudētāko sugu saglabāšanai. Valstī ir rajoni, kur pļavas apdraudētas tādēļ, ka saimnieciskā darbība nenotiek vispār un pļavas pakāpeniski aizaug. Tādējādi pļavu bioloģiskā daudzveidība strauji sarūk.
Veidojas toksiskas vielas
VUGD Bauskas brigāde savukārt sagatavojusi materiālu par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP) un to radīto vispārēju kaitējumu ekosistēmai. Tie rodas, arī dedzinot kūlu. NOP ir ļoti toksiskas, cilvēkiem un dzīvniekiem kaitīgas vielas. ķīmiskās noturības dēļ tās var saglabāties dzīvajos organismos un dabā pat desmitiem gadu. Sadzīves atkritumu, arī kūlas dedzināšanas dēļ veidojas ļoti toksiskas vielas – dioksīni, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību. Nonākot jūrā, tie uzkrājas zivīs, īpaši lašos un reņģēs. Latvijā 70 procentu dioksīna rodas nekontrolējamas degšanas procesos, tostarp dedzinot sadzīves atkritumus, arī pērno zāli.
