«Domāju, ka būtu prātīgi uzrakstīt kādu brīdinošu rakstu pusaudzēm un jaunietēm, kuras dara visu, lai notievētu,» tā savu vēstuli «Bauskas Dzīvei» sāk Vita (vārds mainīts).
“Domāju, ka būtu prātīgi uzrakstīt kādu brīdinošu rakstu pusaudzēm un jaunietēm, kuras dara visu, lai notievētu,” tā savu vēstuli “Bauskas Dzīvei” sāk Vita (vārds mainīts).
Staigājošs skelets
Vita raksta par nelaimi, kas piemeklējusi viņas paziņu, talantīgu jaunieti. Zita (vārds mainīts) jau vidusskolas gados iestāstīja sev, ka ir resna, un sāka atteikties no ēdiena. Zita studēja un turpināja badoties. Psihiatriskajā slimnīcā jauniete nonāca, kad viņas svars bija tikai 28 kilogrami – staigājošs skelets, raksta Vita.
Tomēr Zita uzskata, ka ir slaida un skaista, atsakās no ārstēšanās. Ievietošanu slimnīcā viņa vērtē kā cilvēktiesību aizskārumu – būt tādai, kā pati vēlas.
Pašlaik Zita ir pārtraukusi studijas. Nepieciešamo vitamīnu vietā viņa pērk vemšanu un caureju izraisošas zāles, lai atbrīvotos pat no apēstā ēdiena mazumiņa. Jaunā sieviete izsīkst, zaudē spēkus. Draudzene Vita uzskata, ka meiteni var glābt tikai kāda augstāka vara, kas apskaidrotu viņas prātu, liekot apjaust, ka viņa ir slima un vienīgi nopietna ārstēšanās var glābt dzīvību.
Liekā svara nav
Medicīniskajā literatūrā ir atrodams šīs specifiskās slimības nosaukums – anoreksija, t. i., ēstgribas trūkums, skaidro psihiatre Rūta Grava. Visbiežāk to novēro pusaudzēm un jaunām sievietēm. Šī slimība var būt arī pusauga zēniem, jauniem vīriešiem. Vispirms tā izpaužas kā apetītes samazināšanās, ēstgribas zudums, kas gan novērojams arī pie vairākām iekšķīgām saslimšanām. Tāpēc pacients ir nopietni jāizmeklē, lai izslēgtu citus novājēšanas iemeslus.
Anoreksiju raksturo apzināta ķermeņa masas samazināšana, ko izraisījis un turpina uzturēt pats pacients. Tie ir gadījumi, kad cilvēkam raksturīga uzmācīgi pārspīlēta doma par iespējamu resnumu. Turklāt visbiežāk anoreksija izpaužas cilvēkiem, kuru ķermeņa svars nav liels un liekā svara vispār nav.
Iztukšo cilvēku
Reizēm līdz anoreksijai nonāk, arī pārāk aizraujoties ar dažādām notievēšanas diētām, ja to pamatā ir badošanās, nevis veselīgu uzturlīdzekļu līdzsvarota lietošana. Taču biežāk tā tomēr ir jāvērtē kā konkrēta pusaudžu gadu psihiska saslimšana. Reizēm iemesls šai nosliecei meklējams līdzaudžu attieksmē, bailēs no izsmiešanas. Arī vecāki mēdz kritiski izteikties par pusaudzi, un tas rada vēlēšanos kardināli mainīt ārieni.
Anoreksijas sākuma stadijā pacients gluži vienkārši samazina apēstā ēdiena daudzumu, bet vēlāk iemanās iztikt ar vienu gurķi vai burkānu, maizes gabaliņu dienā, mānoties, ka ir paēdis un jūtas labi. Tā ir neatbilstoša uzvedība un ilgākā laikā organismam neveselīga.
Psihiatres Rūtas Gravas praksē ir bijuši vairāki šādi gadījumi. Katru gadu pie viņas atnāk vismaz viens jauns anoreksijas slimnieks. Svarīga ir arī iedzimtība. Ieilgusi anoreksija iztukšo cilvēku. Tāds ir arī Vitas aprakstītais gadījums ar Zitu.
Tērē rezerves
Medicīniskajā literatūrā aprakstīts, ka, nesaņemot nepieciešamo ar uzturu, organisms sāk tērēt rezerves. Kaulos noārdās kalcijs, tie kļūst trausli. Veicot analīzes, pamanāmas krasas pārmaiņas asinsainā.
Anoreksijas slimnieka ķermeņa svars var samazināties pat par pusi. Pacienta seja ir bāla, ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu. Ķermeņa āda kļūst sausa un krunkaina, izzūd zemādas tauku slānis. Muskuļi zaudē masu, pazeminās asinsspiediens, novēro sirdsklauves. Jaunietēm beidzas olnīcu funkcijas un mēnešreizes.
Pārmaiņas skar daudzu orgānu darbību. Īpaši bīstami tas ir pusaudža vecumā, kad jānotiek straujam augšanas un attīstības procesam, kas prasa spēku, enerģiju. Tomēr nereti šie pacienti ir ļoti kustīgi un aktīvi, garīgi moži, intelektuālās spējas un atmiņa īpaši necieš. Arī šādus gadījumus zina ārsti.
Dzīvot normāli
Vai anoreksija nav ārstējama, vai no šīs apmātības nevar izkļūt? Psihiatre Rūta Grava atbild, ka ārstēšana ir ilgstoša, tomēr sekmīga. Tikai nepieciešama pacienta līdzdalība, ieinteresētība un vēlēšanās izveseļoties, dzīvot normālu dzīvi. Par anoreksijas pacientiem mēdz teikt arī tā: ja viņi nenomirst no spēku izsīkuma, tad reizē ar pusaudža gadiem slimība pāriet tikpat spontāni, kā sākusies.
Ārste Rūta Grava iesaka vecākiem nezaudēt kontaktu ar saviem bērniem, pamanīt un novērtēt pārmaiņas uzvedībā, attieksmē pret ēdienu un, ja nepieciešams, nekavējoties konsultēties ar mediķiem. Palīdzēt var arī psihologa, psihoterapeita konsultācijas un normāla, veselīga attieksme pret dzīvi un savu ķermeni.
