Krišjānis Berķis dzimis 1884. gada 26. aprīlī Bauskā kalpa ģimenē. Sācis mācīties Kaucmindes pagasta skolā.
Krišjānis Berķis dzimis 1884. gada 26. aprīlī Bauskā kalpa ģimenē. Sācis mācīties Kaucmindes pagasta skolā. 1903. gadā pabeidzis pilsētas skolu, tajā pašā gadā izturējis brīvprātīgā eksāmenu Jelgavas ģimnāzijā un rudenī iestājies Viļņas junkuru skolā. To beidzis 1906. gadā un paaugstināts par podporučiku. Pēc tam sācis dienestu 2. Somijas strēlnieku pulkā Helsinforsā.
Pirmā pasaules kara laikā kā rotas, vēlāk kā bataljona komandieris K. Berķis piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Krievijas pierobežā u. c. 1917. gada augustā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku par bataljona komandieri. No 20. oktobra līdz 7. decembrim komandējis arī pulku. K. Berķis cīnījies kaujās pie Mazās Juglas, Tīnūžiem un Nītaures. Pēc lielinieku apvērsuma arestēts par pretošanos revolucionāru komitejai un atstādināts no pulka komandēšanas. Aizbraucis uz Somiju, bet, lielinieku vajāts, bijis spiests bēgt uz Krieviju.
Tallinā Krišjānis Berķis ieradies 1919. gada februārī. Tad uzņemts Ziemeļlatvijas brigādē un komandējis Rezerves bataljonu, ko pats Tērbatā formējis galvenokārt no brīvprātīgajiem. 18. maijā bataljons pārdēvēts par 2. Cēsu kājnieku pulku. No 20. maija K. Berķis cīnījies pie Rūjienas pret lieliniekiem, jūnijā – pret landesvēru un dzelzs divīziju pie Cēsīm un Raunas. Pēc vāciešu sakaušanas 6. jūlijā savu karaspēku ievedis Rīgā, kur abas mūsu armijas – Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigāde – savienojās.
Par šo kauju nopelniem K. Berķis paaugstināts par pulkvedi. 1919. gada 6. augustā viņš iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Ar trešās šķiras Lāčplēša Kara ordeni (LKO) apbalvots par to, ka bermontiešu uzbrukuma laikā vadījis divīziju kaujā un bez sevišķiem zaudējumiem ieņemta Bolderāja un Daugavgrīvas cietoksnis. Tādējādi bija radīti priekšnosacījumi Rīgas, Zemgales un Kurzemes atbrīvošanai.
Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3. līdz 11. novembrim K. Berķis komandēja lielāku kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnīja niknas cīņas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Pēc tam bija Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī K. Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē un vadīja mūsu karaspēku līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai.
Par kauju nopelniem pie Cēsīm un pret bermontiešiem K. Berķis apbalvots ar otrās šķiras LKO un pret lieliniekiem – ar pirmās šķiras Lāčplēša Kara ordeni.
Par ģenerāli K. Berķis paaugstināts 1925. gada 22. jūnijā. Līdz 1934. gadam 3. Latgales divīzijas komandieris, no 1934. gada – 2. Vidzemes divīzijas komandieris, visu apgabalu garnizonu priekšnieks, LKO domes loceklis, 1934. gadā iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1940. gadā no aprīļa līdz jūnijam bijis kara ministrs. 1940. gada jūnijā devies trimdā uz Somiju, pēc tam atgriezies Latvijā. 1940. gada 30. septembrī deportēts uz Krieviju, 1941. gada 23. jūnijā arestēts. Miris Permas cietuma slimnīcā 1942. gada 29. jūlijā.
Mēs, Bauskas rajona iedzīvotāji, varam būt lepni par novadnieku, Latvijas zemnieku dēlu, ģenerāli Krišjāni Berķi. Viņš bija viens no pirmajiem pamatakmeņa licējiem Latvijas brīvības cīņās, par ko valdība viņu apbalvojusi ar visu triju šķiru Lāčplēša Kara ordeni. Būdams pēdējais Latvijas kara ministrs, viņš palika savā vietā kopā ar karavīriem, ar tautu. To nevarēja piedot Latvijas okupanti 1940. gadā. Padomju savienības čeka ģenerāli nobendēja. Viņa dēliem un mazdēliem nācās atkārtoti stāties Latvijas aizstāvju rindās un atdot dzīvību par to pašu ideju, par kuru cīnījās ģenerālis Berķis, – par brīvību. Tāpēc mēs, dzīvi palikušie Otrā pasaules kara dalībnieki, leģionāri, nekad neaizmirsīsim Krišjāni Berķi.
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Bauskas nodaļa aicina visus Latvijas patriotus, īpaši baušķeniekus, rajona pašvaldības, skolas un organizācijas piedalīties K. Berķa atcerē un godināšanā 26. aprīlī pulksten 14 Īslīces pagastā pie ģenerāļa stādītā ozola un viņa piemiņas akmens. Piedalīsies Latvijas armijas, valdības un Saeimas pārstāvji. Spēlēs armijas pūtēju orķestris.
