«Bauskas Dzīves» publikācija «Dedzina automobiļus» no jauna uzjundījusi interesi par it kā piemirstu ligu – nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem jeb «dušmaņiem».
“Bauskas Dzīves” publikācija “Dedzina automobiļus” (16. aprīlis, 3. lpp.) no jauna uzjundījusi interesi par it kā piemirstu ligu – nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem jeb “dušmaņiem”.
Automobiļu dedzināšana Bauskā saistoša šķita arī vairāku televīzijas kanālu, valsts lielāko laikrakstu darbiniekiem.
SIA “Aips” direktors Uldis Kolužs pauž aizvainojumu par “Panorāmas” nekorekti veidotu sižetu. Tajā, stāstot par sadedzinātiem automobiļiem, par konkurentu cīņu un iespējamiem vaininiekiem, nepārprotami demonstrēta Bauskas autoosta, rādīti firmas “Aips” autobusi.
“Panorāmas” mājiens ir tiešs
“Kad nākamajā dienā ierados pie kolēģiem Cēsīs, lai piedalītos Latvijas autopārvadātāju kopsapulcē, mani lūdza dalīties ekstrēmajā pieredzē, kā efektīvi iznīdēt nelegālos pārvadātājus,” skumji saka U. Kolužs. “Ziņu sižetu visi bija uztvēruši viennozīmīgi – Kolužs organizē nelegālo konkurentu biznesa graušanu.”
“Panorāma” diezin vai tik tieši bija domājusi, žurnālisti acīmredzot filmēja to, kas pirmajā brīdī šķita ziņu sižeta kadram piemērotākais. Viņi, iespējams, nezināja, pat nevarēja iedomāties, ka jāpagriež kamera nedaudz uz otru pusi, tieši pretim autoostai, līdzās rajona policijas ēkai. Degvielas uzpildes stacijas “Statoil” laukumā varbūt varēja saskatīt kādu nelegālo pārvadātāju automobili. Jau labu laiku pilsētas centrā, pārdesmit metru no policijas ēkas, atrodas nelegālā rūpala “bāzes stacija”. Rīdzinieki to varēja arī nezināt, taču Bauskā to zina gandrīz ikviens.
“Pēdējā laikā šai cīņai esmu atmetis ar roku. Sešos gados, kopš pastāv šis nelegālais bizness, reāli nav padarīts nekas. Uzskatu, ka vislielāko ieguldījumu var sniegt tikai policija, jo viņiem ir tiesības aizturēt automobiļu vadītājus, kontrolēt tos. Esmu pat iesniedzis sarakstu ar man zināmu šoferu uzvārdiem, taču nav nekāda rezultāta,” tā U. Kolužs.
Lielāku ieinteresētību varētu izrādīt arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ja firmai “Aips” gadā nelegālie pārvadātāji rada ap 50 tūkstoš latu zaudējumu, tad, šai naudai ienākot uzņēmumā, valsts nodokļos saņemtu ap 20 tūkstošiem latu. Vai šādas summas dēļ nav vērts pūlēties?
Spraugas likumos
Rajona Padomes (RP) priekšsēdētājs Aivars Okmanis arī uzskata, ka enerģiskāk jāstrādā policijai. Ir tikai jāgrib darboties, spriež A. Okmanis. Līdz šim RP no policijas saņēmusi formālas atbildes vien. Priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka nav šķēršļu nelegālajiem darboņiem legalizēt savu biznesu, jo licences saņemšanas procedūra ir ļoti vienkārša.
Rajona Padomes izpilddirektore Dagnija Ludrika policistu darbošanos vērtē mazāk kritiski, jo ir daudz nepilnību likumos, kas liedz efektīvi cīnīties ar nelegālajiem pārvadātājiem. D. Ludrikas apgalvojumu netieši apstiprina arī U. Kolužs, kurš paskaidro, ka “dušmaņu liga” nav apsēdusi Bausku vien. Līdzīgi ir arī Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā.
Policijai negrib palīdzēt
Sarunās vairākkārt minēta policijas neizdarība. Bauskas rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Sergejs Pašukovs nepiekrīt policijas nosodījumam bezdarbībā. Policijai ir zināms, ka rajonā ar pasažieru nelikumīgu pārvadāšanu regulāri nodarbojas aptuveni 20 personu. Policijas darbinieki, veicot pārbaudes, ir sastādījuši vairākus administratīvos protokolus.
Tiesa ar 220 un 200 latu naudas sodu pērn sodīja divus nelikumīgos pārvadātājus Mihailu Koniku un Oto Dorči. Policijas darbinieki bija sastādījuši protokolus vēl trim šoferiem, taču Tiesa viņus attaisnoja.
S. Pašukovs piebilda, ka vislielākās grūtības policijai sagādā iedzīvotāju neatsaucība. “Dušmaņu” pakalpojumus ļoti daudz izmanto studenti, taču viņi konsekventi atsakās rakstīt paskaidrojumus. “Iedzīvotāji paši iet uz “Statoil” laukumu, kāpj mašīnā un brauc. Viņus neviens neuzrunā, neaicina, tādēļ mums kaut ko pierādīt ir neiespējami. Ja kādam prasa, viņš atbild, ka tas ir rads, draugs, paziņa un ka maksu par braucienu neprasa,” bezcerīgi sarunu noslēdz Kriminālpolicijas priekšnieks.
