Ir daudz dzirdēts par Eiropas Savienību, taču vislabāk būt tur pašam, saprast un veidot priekšstatu par notiekošo.
Ir daudz dzirdēts par Eiropas Savienību (ES), taču vislabāk būt tur pašam, saprast un veidot priekšstatu par notiekošo.
Arī es semestri studēju ES valstī – Vācijā. Piedaloties Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmas SOCRATES/ERASMUS konkursā, ieguvu stipendiju studijām ārzemēs. Par savu mācību vietu izvēlējos Leipcigas universitāti, kas dibināta 1409. gadā. Tajā ir 15 fakultātes, kur studē apmēram 30 tūkstoš jauniešu.
Atšķirības mācību procesā
Leipcigā studēju izglītības zinātnes un politoloģiju. Leipcigas universitātē semināri un lekcijas ir citādi veidoti, piemēram, vairākās lekcijās un semināros visu mācību vielu gatavo pats students un tad to “novada” pārējiem. Arī izdales materiālus, tā saucamo “Handout”, kas ir obligāti jāveido, students gatavo pats. Pasniedzējam ir padomdevēja statuss.
Frontālu lekciju ir maz. Vairāk lieto diskusiju metodes, grupu darbu, projektus. Liela uzmanība pievērsta studenta prasmei sevi pasniegt un runas mākslai, spējai būt auditorijas priekšā, ieinteresēt citus, jo, studējot pedagoģiju un vēlāk kļūstot par skolotāju, ir svarīgi mācēt sevi pasniegt auditorijai, ieinteresēt skolēnus mācību darbā. Semināri tika filmēti, lai pēc tam tos varētu analizēt vai izmantot analīzei citos studiju priekšmetos.
Nodarbībās ir svarīgi nebaidīties runāt un pasniegt sevi, tikai tā var papildināt valodu zināšanas, sniegt informāciju par savu valsti, gandrīz visos semināros tika uzdoti dažādi jautājumi par Latviju.
Studiju noslēgumā semināros tika piedāvāti vairāki pārbaudes veidi, piemēram, rakstīt 15 lappušu mājas darbu par kādu noteiktu tēmu; vienam pašam ar profesoru stundu runāt par seminārā aplūkoto; piecu cilvēku grupā diskutēt par noteiktu tēmu utt.
Studentu dzīves aktivitātes
Tika iepazīta arī studentu dzīve – alus krodziņi, kuros sapulcējās jautrie ārzemju studenti un vācieši; braucieni pa tuvākajiem Vācijas vidienes apgabaliem (Tīringeni, Brandenburgu), pilsētām (Drēzdeni, Berlīni un citām); karnevāli; Ziemsvētku pasākumi, studentu streiki par studiju maksu un citas aktivitātes.
Nav laika strādāt
Studentiem bija jākārto tā saucamā studiju semestra iemaksa (56,54 eiro), ko katru semestri maksā visi. Apmaiņas programmās studējošajiem šī iemaksa ir zemāka. To nosaka valsts likumdošana, universitāšu sadarbības un apmaiņas līgumi. Streiki pārsvarā bija par to, lai divkārši netiktu palielināta semestra studiju iemaksa, kā arī lai nedivkāršotu studiju maksu par attiecīgo studiju programmu.
Vācijā līdz šim ir bijis tā, ka vecāki maksā par mācībām. Summa ir atkarīga no apgūstamās studiju programmas. Jauniešiem no mazāk nodrošinātām ģimenēm ir iespējams saņemt papildu valsts finansējumu – sociālo kredītu, kas Vācijas studentam nodrošina 300 eiro mēnesī.
Ļoti reti studenti strādā. Leipcigā daudzi bija izbrīnīti, ka Latvijā vairākums studentu mācību laikā jau strādā. Tomēr atzīšu, ka tur mācību apjoms un prasības ir lielākas un jauniešiem nemaz nav laika papildu darbam. Nepilna laika studijas tur nepastāv.
Vajadzīgas svešvalodu zināšanas
Studijas ārzemēs dod iespēju papildināt savas svešvalodu zināšanas, iepazīt citu valstu kultūru, cilvēkus, apkārtni, iegūt jaunus draugus no visas pasaules, spēju uzdrošināties, būt patstāvīgam un ar kaut ko īpašam. Tie ir iespaidi un pieredze, kas paliek. Lai kaut ko jaunu apgūtu, ir kas jauns jādara.
Prieks, ka ir studenti, kas izvēlas iespēju studēt ārzemēs. Taču viens no galvenajiem kritērijiem, lai tur nokļūtu un studētu, ir labas svešvalodu zināšanas. Tās mums noderēs arī tad, kad būsim Eiropas Savienībā.
SOLVITA LAUZĒJA, studente no Iecavas
