Vairumam zivju ķermenis ir klāts ar zvīņām. Mazas zvīņas parādās, kad zivtiņa ir sasniegusi viena divu centimetru garumu.
Vairumam zivju ķermenis ir klāts ar zvīņām. Mazas zvīņas parādās, kad zivtiņa ir sasniegusi viena divu centimetru garumu.
Zvīņu skaits nemainās, taču, zivij augot, mainās to izmēri. Tieši pēc zvīņām iespējams noteikt zivs vecumu, tās augšanas ātrumu. Pēc gadiem, kad zivtiņa sākusi nārstot, dažkārt var noskaidrot pat dzimšanas vietu.
Uz zivs ķermeņa zvīņas izvietojas speciālā šķiedrainā ādas slānī, kas ap zvīņu veido somiņu, no kuras uz āru ir redzama tikai neliela daļa. Šīs kabatas ļoti labi ir vērojamas uz karpu ķermeņa, kad tām notīra zvīņas. Pēc izvietojuma zvīņas atgādina jumta kārniņus.
Var noteikt vecumu
Zvīņas sakārtotas taisnās rindās virzienā no muguras uz vēderu. Parasti zvīņas viena ar otru saskaras, taču dažām zivīm tās atrodas atstatus, atstājot kādu ķermeņa vietu neapsegtu.
Ja brekšu vai raudu zvīņas vērojam ar palielināmo stiklu, varam redzēt līnijas, katra no tām veido riņķi. Tālāk no centra tie kļūst lielāki. Gredzeni izvietojas te biežāk, te retāk, starp riņķiem ir dažādi platumi. Uz zvīņas ik gadu veidojas viena platā josla vasarā un viena šaurā josla rudenī un ziemā, tāpēc zivju vecumu iespējams noteikt, ņemot vērā divas joslas, kas veido vienu gadu. Ziemā zvīņas aug lēnāk un mazāk piesātinās ar kaļķiem. Pavasarī un vasarā zivis barojas daudz intensīvāk, tāpēc zvīņu pieauguma joslas ir platākas un kaļķiem bagātākas. Tādējādi, joslas saskaitot, var noteikt zivs vecumu. Šim nolūkam zvīņas jāņem no muguras daļas virs sānu līnijas.
Katru gadu kļūst biezākas
Zivis neaug vienmērīgi. Tas ir redzams pēc zvīņām. Tās neaug platumā, zem vecajām zvīņām rodas jaunas, lielākas. Tāpēc zvīņas katru gadu kļūst arvien biezākas. Virsējā zvīņas kārta sastāv no kaulaudiem, bet apakšējā veidojas no kaļķa piesātinātiem saistaudiem. Zvīņu plāksnītēm ir gluda vai robaina mala. To virspuse pārklāta ar gļotām, ko izdala ādas dziedzeri. Peldot gļotas mazina berzi.
Ādā atrodas pigmentšūnas ar krāsvielu graudiņiem, to krāsa piemērota vides apstākļiem. Zivis, kas uzturas tuvu gultnei, parasti ir tumšas, nespodras. Līdakas ir zaļas, ar tumšām svītrām, tāpēc tām viegli paslēpties ūdenszālēs. Zivīm, kas dzīvo ūdens virsējos slāņos, parasti ir gaiši, sudrabaini sāni, tāpēc no apakšas tās grūti pamanāmas. Savukārt mugura tām ir tumši zilganpelēka un grūti ieraugāma no ūdens virspuses.
Upēs laši aug lēni
Dažu zivju gadu riņķiem ir cita forma. Siļķu gadu riņķiem ir šaura, caurspīdīga līnija, kura iet paralēli zvīņas malai. Siļķēm zvīņas veido nenoslēgtu apli, tāpēc to vecumu noteikt ir sarežģītāk. Bieži vien, lai noskaidrotu zivs vecumu, pēta tās asakas, žaunu vākus, kā arī spuru starus. Pēc asakām vecumu nosaka galvenokārt tām zivīm, kurām ir mazas zvīņas vai gadu riņķi uz zvīņām ir slikti saskatāmi.
Pēc zvīņu uzbūves var noteikt vēl citus svarīgus zivju dzīves faktus. Daudz kas, piemēram, noskaidrots par lašiem. To jaunā paaudze noteiktu laiku dzīvo dzimtajā upē, pēc tam iepeld jūrā. Sasniedzot dzimumgatavību, tie atkal atgriežas upē, lai nārstotu. Labu laiku ihtiologi nevarēja noteikt, cik ilgi lasēni mīt upēs un kad aizpeld dzīvot jūrā. To izdevās noskaidrot, izpētot zvīņas. Izrādās, ka lašiem gadu gredzenu pirmie gadu riņķi ir ļoti šauri. Tas izskaidrojams ar to, ka upēs laši aug ārkārtīgi lēni. Nokļūstot jūrā, tie sāk intensīvi baroties un labi aug, tāpēc riņķi, kas veidojas šajā periodā, ir ievērojami platāki. Pēc to skaita var uzzināt, cik ilgi zivs dzīvo upē un cik ilgi jūrā.
Ihtiologi pēc zvīņu struktūras var noteikt zivs barības bāzi. Zvīņās var “izlasīt”, vai zivs atradusies nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, sausuma, aukstuma laikā, vai tā kādreiz bijusi saindējusies.
Daudzām zivīm veidojas tā saucamās nārsta markas. Pēc to skaita var noteikt, cik reižu zivs nārstojusi, kādā vecumā sākusi vairoties. Piemēram, lašiem nārsta laikā zvīņu maliņas aplaužas, tādējādi veidojas nepilns riņķis, ko arī sauc par nārsta marku. Saskaitot šos riņķus, iespējams noskaidrot, cik reižu pirms noķeršanas zivs ir nārstojusi. Visu zivju vecums nav vienāds. Piemēram, auslejas dzīves ilgums nepārsniedz trīs četrus gadus, bet sami, līdakas un citas zivis var nodzīvot pat vairākus desmitus gadu.
***
Recepte
Cepta karpa ar kartupeļiem un riekstiem
Nepieciešams kilograms ceptas karpas vai līņu, puscitrona sula, melnie pipari, sāls, trīs daiviņas ķiploku, pāksts asā pipara, četras ēdamkarotes olīveļļas, pētersīļi, kartupeļi, divas ēdamkarotes apceptu lazdu riekstu, trīs ēdamkarotes melno olīvju bez kauliņiem, puscitrona rotāšanai.
Zivis notīra, izķidā, nomazgā un nosusina, pārslaka ar citrona sulu un pārkaisa ar sāli un pipariem. Vēderā iepilda sagrieztus pētersīļus. Saspiestus ķiplokus sajauc ar sīki sakapātiem asajiem pipariem, pētersīļu zaļumiem un olīveļļu. Ar šo maisījumu zivi ieziež no ārpuses un iekšpuses. Divas trīs stundas liek vēsumā marinēties. Cep uz grila restītēm četras piecas minūtes no katras puses. Ja zivs ir liela, to var sadalīt uz pusēm pa muguras asaku.
Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem, pārkaisa ar sasmalcinātiem lazdu riekstiem. Rotā ar citrona šķēlītēm, olīvām un zaļumiem.
