Bauska šodien un rīt – tā saucās partijas «Jaunais laiks» rīkotā konference, kas pilsētas Tautas namā notika piektdien, 23. aprīlī.
Bauska šodien un rīt – tā saucās partijas “Jaunais laiks” (JL) rīkotā konference, kas pilsētas Tautas namā notika piektdien, 23. aprīlī. Nojauta, ka partija sāk priekšvēlēšanu kampaņu Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, mani nepievīla. Protams, par “Jaunā laika” priekšrocībām un iespējām tika daudz vairāk runāts nekā par priekšrocībām un iespējām Bauskas attīstībā. “Neceriet un negaidiet, ka kāds gudrinieks no Rīgas vai Briseles atbrauks un pateiks jums, kas jādara. Tā nebūs – pašiem, kas esat šeit uz vietas, vislabāk zināms, kas un kā jādara, kas jāattīsta,” baušķeniekiem sacīja Ivars Gaters, bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Zelta vārdi, pilnīgi piekrītu. Tikai… kālab gan konferences nosaukumā likt “Bauska šodien un rīt”? Vai tā kā bez “Jaunā laika” nebūs Bauskas ne šodien, ne rīt? Arī par konferenci nosaukt parastu tikšanos ar vēlētājiem ir milzu ambīcija.
Gribot negribot nākas salīdzināt divu reģionālās attīstības ministru spējas strādāt un domāt valstiski – I. Gatera un pašreizējā A. Radzeviča… Saudzīgāk izsakoties, tagadējais “nevelk”. Baidos, ka tā Latvijas daļa, kas nav Rīga, iestrēgs vēl uz vairākiem gadiem un uz ES naudu pagastiem nav ko cerēt. To jau atklāti un godīgi lauciniekiem neviens nepateiks. “Novadu veidošana ir visas valsts lieta. Tagad ne ministram, ne premjeram nav viedokļa – ko un kā gribat, veidojat vai vispār neveidojat. Pilsētas, pagasti, novadi, rajoni, apriņķi – viss it kā saglabāsies, bet ko tie rajoni darīs, tā arī nav pateikts,” Ivars Gaters ir tiešs.
“Jaunā laika” kandidātu sarakstā iekļautais bijušais EP novērotājs Aldis Kušķis, uzsverot, ka Eiropas Savienība mums vairs nav mistiska ārpolitika, bet gan iekšpolitika, skaidri formulēja JL trīs prioritātes Eiroparlamenta vēlēšanu solījumos: 1) mērķis panākt, lai Eiroparlaments pieņem totalitārā komunisma nosodīšanas rezolūciju; 2) lai tiktu pieņemts tāds ES budžets, kas dotu labumu arī Latvijai; 3) izglītība. Kā piemēru šiem mērķiem A. Kušķis minēja savu neseno vizīti Vecsaules pamatskolā: “Emocionāli forša skola ar burvīgiem bērniem un skolotājiem, bet ēka prasās pēc remonta. Pašlaik Eiropas nauda skolu remontiem nepienākas, bet kopā ar jauno dalībvalstu deputātiem šo jautājumu Eiroparlamentā varam sākt risināt”. Ar šādiem jautājumiem tiešām EP nodarbojas, A. Kušķis zina, ko runā. Avīzes lasītājiem iesaku citreiz paklausīties, vai jums tiešām sola to, kas ir Eiroparlamenta deputātu kompetencē, vai aplamas lietas.
JL ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs ļoti skaidri izklāstīja, kāpēc vispirms EP būtu jāpieņem komunismu nosodoša rezolūcija, nevis uzreiz jāprasa okupācijas režīma atzīšana. Eiropā nesaprot, kas ir totalitārais komunisms, kāds bija PSRS un Latvijā. Eiroparlamentā komunisti ir citādi, viņi nav cilvēkus ne šāvuši, ne deportējuši.
Zālē bija pulcējušies ne tikai JL atbalstītāji, bet arī citu partiju “fani”. Starp Tautas nama zālē esošajiem vien jau radās sīki ķīviņi. Sapratu, ka šī zāle ir mūsu sabiedrības maza formāta modelis. Un smieklīgākais, ka savstarpēji mūsu valstī cīkstas “vienas platformas” labēji centriskas partijas, kurām tajā pašā Eiroparlamentā būs jāsēž un jāstrādā vienā Tautas partiju grupā. Ja kādi vispār līdz turienei tiks, jo vēlēšanām pieteiktas 16 partiju listes… Tālab, A. Kušķa vārdiem sakot, – “Nevajag braukt ar traktoriem un dakšām uz Rīgu, tas bija labi 1991. gadā. Bet tagad vajag 12. jūnijā iet uz vēlēšanām.
