Redakcija saņēmusi vēstuli no brunavieša Ulda Grāvīša.
Redakcija saņēmusi vēstuli no brunavieša Ulda Grāvīša. Viņš raksta: “Lūdzu izskaidrot dažus replikas formā uzdotus jautājumus saistībā ar lauku vides sakārtošanu un ES piedāvāto struktūrfondu apgūšanu. Kāda būs Latvijas lauku kapsētu apsaimniekošanas un attīstības koncepcija? Kuras institūcijas no 1. maija, Latvijai iestājoties ES, pārņems kapu administrēšanu un aprūpi? Vai kapsētās būs atbildīgais darbinieks, kurš veic lietvedību, ierāda apbedīšanas vietas un rūpējas par pieņemto kārtību? Kā šis darbs tiks atalgots? Vai tas paliks kā sabiedriskais goda pienākums?
Līdz šim vienotas kārtības nebija. Mani interesē, kam un par kādiem līdzekļiem jāveic kapsētu labiekārtošana, piemēram, veco, bīstamo koku izzāģēšana, zāles pļaušana, lapu un atkritumu aizvākšana u. tml. Protams, katrs individuāli kopj savas dzimtas piemiņas vietas, bet kā ar pārējo teritoriju? Nevar taču cerēt, ka laukos palikušie vecie ļaudis vai jaunie, kuri aizņemti ražošanā, sabiedriskajās talkās spēs sakopt kapus vai citus objektus, ja citur to dara algoti un pienācīgi ekipēti dienesti.
Cik zināms, ārzemēs par kapsētām atbild pašvaldības, bet darbus veic komunālie vai vides servisi. Līdzīgi visu laiku ir arī mūsu pilsētu kapos, tādēļ kārtība tur tiek uzturēta regulāri. Kāpēc lauki atkal ir sliktākā situācijā? Starp citu, nevienai draudzei kapu teritorijas īpašumā nav, vismaz pēc pēdējās zemes reformas tādu ziņu nav. Ja laika gaitā ir radušās apsaimniekošanas grūtības, tad tās nav tikai draudžu problēmas vien.
Pavasaris ir laiks, kad sapošam apkārtni. Nenoliedzami, talkās var daudz paveikt, bet pēc tam vajadzīgs rūpīgi plānots un periodisks darbs.”
Vēstulē izteiktie jautājumi ir saistoši plašākai sabiedrībai, tādēļ redakcija sazinājās ar vairākām institūcijām un sniedz skaidrojumu.
VITA BRIŽE no Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra raksta: “Rīgas Domes Komunālā departamenta kapsētu pārvaldes juriste Zane Šmatova informē, ka valsts koncepcija kapsētu apsaimniekošanā netiks izstrādāta, jo šī joma ir pašvaldību kompetencē. Arī pēc iestāšanās ES ar kapsētu administrēšanu nodarbosies pašvaldības. Kā informēja Rīgas Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu pārvaldes direktors Eižens Upmans, lielākoties ES dalībvalstīs kapsētas ir draudžu pārziņā – par tām atbild viena vai vairākas draudzes. Kapsētas, kas izveidotas 20. gadsimtā, pārsvarā ir komunālās kapsētas – par tām atbild pašvaldības. Komunālo kapsētu rašanās skaidrojama ar sabiedrības sekularizāciju (sabiedrības attālināšanās no reliģijas – “Bauskas Dzīve”).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību pārraudzības departamenta direktore Guna Mickēviča norādīja, ka ES neregulē kapsētu apsaimniekošanu.
Arī Latvijā katra pašvaldī ba izdod savus kapsētu uzturēšanas noteikumus. Piemēram, saskaņā ar Rīgas Domes izdotiem “Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumiem” (spēkā no 2000. gada 25. aprīļa), kapsētas pārzinis jau pašlaik ir atbildīgs par “lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu”, “kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu”.”
Bauskas pilsētas Domes plānošanas un attīstības speciāliste AN-DRA CITOVIČA informē: “Bauskā par pilsētas kapu apsaimniekošanu pilsētas Dome noslēgusi līgumu ar SIA “Vi des serviss”. No četrām Baus kas kapsētām trīs ir slēgtas. Tajās tiek apbedīti tikai ģimenes locekļi. Vietas šajos kapos netiek ierādītas. Kapu uzraugs kontrolē, lai apbedījumi notiktu likumīgi.
Šarlotes kapos ierāda jaunas vietas. Šo darbu kopā ar SIA “Vides serviss” nozares vadītāju Ainu Beli veic kapu uzraugs. Viņa darba apmaksa ietilpst tajos līdzekļos, ko pilsētas Dome maksā SIA “Vides serviss” par kapsētu apsaimniekošanu.”
Iecavas novada Dome sniedz šādu skaidrojumu: “Par Sila kapiem atbild SIA “Smiltaiņi”, bet aprūpe ir pašvaldības pārziņā. Piemēram, nesen ir izsludināta cenu aptauja par Sila kapu kapličas laukuma bruģakmens seguma izbūvi, ko finansēs no pašvaldības budžeta. 30. martā finanšu komiteja atļāva arī zemnieku saimniecībai “Ēriksons” organizēt apbedīšanas pakalpojumus Iecavas novadā, t. i., arī citos kapos.
Lietvedība ir vienkārša – izziņu saņem novada dzimtsarakstu nodaļā, iet uz kapiem pie to pārziņiem, kuri ierāda kapu vietas un izdara atzīmes īpašās “kapu kladēs”. Novada 15 kapsētām katrai ir savs pārzinis. Šīs personas rūpējas par pieņemto kārtību atbilstoši Iecavas pašvaldības kapsētu uzturēšanas noteikumiem, kas apstiprināti 2000. gada 14. maijā un papildināti tā paša gada 12. decembrī. Jāteic, ka tagad būtu vajadzīgi noteikumu labojumi. Kapu pārziņi Iecavā strādā bez atalgojuma, sabiedriskā kārtā.
