Par valodu plašsaziņas līdzekļos nemitīgi tiek domāts. Regulāri tiek rīkoti kursi, semināri, notiek konferences.
Par valodu plašsaziņas līdzekļos nemitīgi tiek domāts. Regulāri tiek rīkoti kursi, semināri, notiek konferences.
Piemēram, 17. un 18. aprīlī “Bauskas Dzīves” korektores piedalījās seminārā “Latviešu valoda latviešu presē”, kas bija organizēts Cēsīs. Tas bija tapis ar Pasaules brīvo latviešu apvienības izglītības padomes finansiālu atbalstu un padomes priekšsēdes Agras Asmus-Vāgneres gādību.
Par tēmu “Sarunvaloda un literārā valoda, dažādi stili, liekvārdība” runāja Mārīte Milzere. Joprojām aktuāls ir jautājums, cik daudz drīkstam sarunvalodas vārdus atstāt tekstā, cik labot. Secinājums: citātā tie varētu palikt, taču nav pieļaujami žurnālistu tekstā.
Mūziķis un valodnieks Austris Grasis rosināja domāt par valodas un varas saikni, par īpašvārdu pārveidi. Par gada “nevārdu” viņš nosauca apzīmējumu “nepilsonis”. Tas esot augstākajā mērā diskriminējoši, ieteicams būtu vārds “bezpavalstnieks”. A. Grasis ieteica, piemēram: aviokompāniju aizstāt ar lidsabiedrību; reiss – brauciens, lidojums, ceļojums; kolektīvs – kopa (sanāk kopā kaut ko brīvprātīgi darīt). Viņaprāt, totalitāras varas apzināts cinisms izpaužas, rakstot atlūgumu. Vajadzētu rakstīt, piemēram, no 5. maija uzsaka darbu, nevis lūdz atbrīvot, jo kam te jālūdzas. Interesants bija vārda “šīferis” skaidrojums. Izrādās, ka īstais materiāls ir nekaitīgs, taču šeit tiek izmantots šīferazbests. Salikteņa otrā daļa tiek noklusēta, jo azbests izraisa ļaundabīgu slimību.
Par biežāk sastopamām kļūdām, kā arī par valodas bagātināšanas iespējām runāja Jānis Kušķis. Viņš secināja, ka presē kļūdas rodas citu valodu ietekmē, skolā neiemāca pareizu valodu, ir dažādas izloksnes, tekstu labošana kļuvusi vājāka (varbūt trūkst līdzekļu, lai algotu labotājus), arī tehnisku kļūmju dēļ. Daži viņa ieteikumi: imidžs – tēls; problēma – grūtības, risināms jautājums; kapacitāte – spējas, sekmīgāk jāstrādā; tusiņš – baļļuks, ballīte. Vārdu “sāls” viņš iesaka lietot sieviešu dzimtē.
Valodnieku uzskati daudzkārt ir atšķirīgi. “Bauskas Dzīve” vadās pēc Valsts valodas aģentūras ieteikumiem (tāpēc vārdu “sāls” rakstām vīriešu dzimtē), izmanto vārdnīcas, rokasgrāmatas u. tml. Tad cenšamies vienoties par pieņemamāko variantu. Nenoliedzami, presē ir daudz kļūdu, taču visu latviskot arī grūti, valodu nevar padarīt par “destilētu ūdeni”.
