Man nebija laika mediatīvi pārdomāt, ko vajag teikt, ko ne, tāpēc tā būs prāta vētra. Tā sarunas sākumā saka stelpietis, dažādu pagasta aktivitāšu veicinātājs Egils Neliuss.
Man nebija laika mediatīvi pārdomāt, ko vajag teikt, ko ne, tāpēc tā būs prāta vētra. Tā sarunas sākumā saka stelpietis, dažādu pagasta aktivitāšu veicinātājs Egils Neliuss.
“Dēla nākšana pasaulē paņēmusi daudz no manis,” atzīst tēvs. Puisēnam ir tikai dažas nedēļas. Viņam dots skandināvisks vārds Dāgs.
Jautāju, kāpēc?
– Ar Sandru iedvesmojāmies, izlasot norvēģu rakstnieka Gulbransena triloģiju “Un mūža meži šalc”. Tur bija ļoti spēcīga personība Dāgs Bjern dāls – varens, bagāts vīrs, parādu piedzinējs, knauzeris, kura dzīve sagriezās šķērsām, un viņš sāka domāt, kas notiek, kas dzīvē ir svarīgs. Viņš paņēma cirvi, iecirta to mājas sienā, pateikdams: ar šo brīdi mana dzīve mainās.
Viņš tiešām sāka ieklausīties un pārdomāt Dieva likumus, dzīvot saskaņā ar tiem, kļuva vēl varenāks, viņa slava izplatījās ļoti tālu. Apkārtne sakārtojās tāpēc, ka viņš ieguva spēju atlaist parādus, piedot pārestību. Mēs ceram, ka varbūt kaut kas no šādas stingras izlēmības varētu piemist mūsu dēlam.
Jūsu meitiņai arī ir spēcīgs vārds – Terēze.
– Likās, ka vārds ir skanīgs. Simpatizē arī māte Terēze, viņas teiktais ir Sandru un mani iedvesmojis jo bieži, it īpaši, ko māte Terēze ir rakstījusi: cilvēki ir ļauni, nepateicīgi un kādi tur, bet, vienalga, mīli viņus. Ļoti spilgts teiciens, manuprāt, kas rosina pārdomas: dari pasaulei labu, un viņa tev izsitīs zobus, bet, vienalga, dari labu.
Šī filosofija radina darīt labu, palīdzot cilvēkiem saprast pamatvērtības, nesagaidot par to kaut ko pretī. Vienkārši sēt kā sējējam – viena sēkla nokrīt akmeņainā zemē, otra – ceļmalā, trešā – labā zemē. Cilvēki reizēm atveras. Kaut kas pēkšņi tiek saprasts.
Kas?
– Kāpēc mēs šeit esam? Nevis tāpēc, lai pelnītu, kaut ko uzbūvētu, bet tā paša iemesla dēļ, kāpēc kaut kur meža biezoknī uzziedējusi balta puķīte, kuru neviena acs varbūt nekad neredzēs. Tā gluži vienkārši zied. Mēs arī esam tikai šī paša iemesla dēļ – gluži vienkār ši ziedēt Dievam par prieku. Ar šo domu dzīvot ir priecīgi, viegli.
Tik vienkārši?
– Cilvēks nes ļoti daudz nastu, uzņemas pārāk lielu atbildību, viņš nepamana, ka daudz kas notiek ārpus viņa. Mēs varam runāt par tīrumā iesētu sēklu. Zemniekam, kurš nekopj dvēseles dzīvi, nemeditē par dzīves realitātēm, rodas iespaids, ka viņš audzē kaut ko. Viņš neko neaudzē. Viņš iesēj zemē sēklu, kuru viņš nav arī uztaisījis. Šī sēkla sāk dīgt un augt no viņa neatkarīga lietus, saules un no daļēji atkarīgas augsnes sastāva. Tas nu ir tas, ko cilvēkam vajag atļaut: kas notiek, tas notiek, un nekraut uz sevis šīs milzīgās atbildības nastas, kuras mēs nevaram panest.
Kā jūs to atklājāt?
– Es nezināju, ka Dievs mums ir sevi atklājis ļoti saprotamā veidā, pats pārvērzdamies par cilvēku un parādīdams, kā dzīvo Dievs, kurš ir cilvēks. Bija deviņdesmit pirmais gads. Uz Stelpi atbrauca cilvēki no Pestīšanas Armijas Zviedrijā, izdalīja katram Gideona zilo grāmatiņu “Jaunā Derība”. Mājās es to pāršķirstīju, izlasīju vienu otru lietu, kas man lika aizdomāties. Tā pati līdzība ar sējēju, šī praktiskā dzīves uztvere mani uzrunāja.
Lai saprastu, vai es rīkojos pareizi, kāpēc mani kaut kas iekšā grauž, man ir jāpaņem rokā Bībele, un tā man parasti pasaka priekšā, kā būtu jārīkojas, lai atkal viss būtu labi. Man ir ļoti liela vēlēšanās palīdzēt to ieraudzīt apkārtējiem, kas nāk uz pasākumiem Stelpē.
Tas ir pienākums?
– Nevis tāpēc, ka tas ir pienākums, nevis tādēļ, ka Dievs to prasa. Es esmu ieguvis kaut ko vērtīgu, kas manu dzīvi ir pārvērtis. Tas var pārvērst jebkura dzīvi, akceptējot cilvēku, kāds viņš ir, nešaubīgi uzturot pozīcijas, kas ir svarīgas ikvienam. Man patīk spilgtas, vienā frāzē vai teikumā sakoncentrētas domas. Amerikāņu ģerbonī rakstīts – daudzveidība vieno. Mēs varam būt ļoti spēcīgi, ja spējam akceptēt cits citu un savā daudzveidībā, savā pieredzē spējam dalīties cits ar citu. Vēl viena frāze, kas mani iedvesmo no senā klasiķa Ausekļa darba: tautu izglāba dziesmu gars. Dziesmu gars it kā ir pieplacis. Kā Ziedonis saka – dziediet, bet visvairāk dziediet, kad jums ir jātiek pāri nejēdzībai. Ir kaut kāds gars, kas mums var palīdzēt tikt pāri nejēdzībām. Tad, kad mūs iespundē lopu vagonā un ved uz sazin kurieni. Kas par cilvēku gara spēku atklājās šajos pārbaudījumos, kuri nāca pār mūsu tautu! Sibīriju un čekas pagrabus izgājušiem cilvēkiem ir ļoti liels garīgais spēks vai spēja paļauties uz to, kas ir neredzams.
Cik atvērti Dievam ir stelpieši?
– Vēl ir par maz sēts. Cilvēki izturas pret to ar aizdomām. Viņi uzskata to par vēl vienu reliģiju. Reliģija ir ar divām dažādām nozīmēm. No vienas puses, reliģija ir kaut kas tāds, kur es meklēju drošību. Liels materiālās pasaules cilvēks, kurš apgalvo, ka nav reliģiozs, ir ļoti reliģiozs. Materiālā vide, ienākumu gūšana ir tas, kurā viņš meklē savu drošību, un tā ir viņa reliģija. No otras puses, reliģija ir kaut kas tāds, ko es daru, lai iepriecinātu Dievu, nevis tāpēc, lai viņš atrastu un izglābtu, bet tāpēc, ka viņš mani jau ir atradis un izglābis. Šajā otrajā nozīmē es gribētu būt ļoti reliģiozs, jo man patiešām ir miers un drošība. Uz mani ir pārstājuši attiekties pareģojumi, horoskopi – dēmoniskie spēki – , man ir brīvība. Es gribētu, lai stelpieši saprastu – nevedīsim bērnus pie vienalga kā. Par bērniem mēs varam aizlūgt.
Diez vai ir kāda ģimene, kura nav pamēģinājusi savē jos vest pie dziedniekiem. Dziedināšana notiek, taču par ļoti dārgu maksu. Kad cilvēks izmanto šo pakalpojumu, viņš zaudē daudz vairāk, kaut kas tiek paņemts par dārgu cenu – viņa dvēseles cenu.
Šiem dēmoniskajiem spēkiem nevajag, lai viņus pielūgtu un godinātu. Viņus interesē tikai viens – lai es savu dziedināšanu meklētu ārpus Dieva.
Kādus secinājumus varat izdarīt no jūsu un domubiedru darbošanās Stelpē?
– Es negribētu, lai mana personība tiktu īpaši uzsvērta. Es esmu vienkāršs cilvēks. Man ir bijusi un ir tā laime satikt cilvēkus, kurus vieno stabilas pamatvērtības, kas sakņojas Dievā. Ar viņu atbalstu visi bērni Stelpē ēd pusdienas, mūs saista prieks būt kopā, vēlme reiz uzcelt baznīcu Stelpē.
***
Uzziņai
Nozīmīgu atbalstu dažādu aktivitāšu organizēšanā un iedvesmošanā sniedz:
– mācītājs Edgars Mažis un Āgenskalna draudze, Dagmāra Venclova, Stelpes pamatskolas direktore, Aiga Saldābola, pagasta kultūras dzīves organizatore, Dmitrijs Gridjuško, skolotājs Stelpes pamatskolā, draugi un palīdzības sniedzēji Zviedrijā: “Lettlandsgruppen”, “K4”, Melringes draudze, “Help to Life”, “No sirds uz sirdi” Kisas misijas draudze, privātpersonas Ruta Karlsone, Rihards Akselsons, Marija Magnusone; Bonne un Lenarts Tilosiusi, Anmarija Karlfjorda-Jakobsone, kuri ir “krustvecāki” Stelpes bērniem. Draugi un palīdzības sniedzēji Anglijā – AIDBC, Džampas un Maltbijas draudzes.
