Īslīces pagastā pie ģenerāļa Krišjāņa Berķa stādītā ozola 26. aprīlī, karavadoņa 120. dzimšanas dienai veltītā piemiņas brīdī, sastapās vairākas paaudzes.
Īslīces pagastā pie ģenerāļa Krišjāņa Berķa stādītā ozola 26. aprīlī, karavadoņa 120. dzimšanas dienai veltītā piemiņas brīdī, sastapās vairākas paaudzes.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Zeibots zīmīgi sacīja: “Mēs esam vēstures stundā. Šis ir viens no vairākiem Krišjāņa Berķa atceres sarīkojumiem.”
Godavīra stāja
Visi kopā pārlūkoja novadnieka dzīves gājumu, kas sācies Īslīces pagasta Bērzukrogā. Latvijas Kara muzeja galvenā speciāliste Ieva Kvāla stāstīja par K. Berķa militāro karjeru, uzsverot viņa godavīra stāju. Vēsturniece atgādināja, ka, pirms Latvijā 1940. gadā ienāca padomju karaspēks, tikai divi armijas vīri – Teodors Spāde un Krišjānis Berķis – pateica, ka nedrīkst padoties bez cīņas. Traģisks bija karavadoņa mūža noslēgums. Padomju represīvās iestādes, izmantojot ģenerāļa dēla rakstītu mierinošu vēstuli, prata K. Berķi atvilināt atpakaļ uz Latviju. Šeit viņš, saprotams, nokļuva čekā. Latvijas armijas komandierim piedāvāja augstu amatu Sarkanajā armijā, bet viņš no tā atteicās un nokļuva izsūtījumā Permā, kur gāja bojā. K. Berķa kapavieta nav zināma.
“Bauskas Dzīvei” bija patīkami uzzināt, ka K. Berķa biogrāfiju labi iepazinuši Īslīces vidusskolas audzēkņi. Kārlis un Guntars sacīja, ka vēstures stundās novadnieka personība atklāta plašāk. Šīs mācību iestādes un Bauskas 1. vidusskolas audzēkņi svinīgās uzrunas papildināja ar dziesmām. Muzicēja arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris. Tika noturēts aizlūgums par Latvijas valsti un tautu. Plašu atceres programmu bija veidojusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrības nodaļa un tās vadītājs Imants Zeltiņš.
Grāmata būs rudenī
Ģenerālim veltītajos atceres sarīkojumos, arī Īslīcē, piedalījās Juka Rislaki, Somijas publicists. Viņš uzrakstījis grāmatu par ģenerāli K. Berķi somu valodā. Jau pusi manuskripta latviski ir pārtulkojusi viņa sieva bijusī Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure. Iecerēts, ka šajā rudenī līdz Lāčplēša dienai apgāds “Jumava” izdos krājumu “Kur beidzas varavīksne”.
Autors “Bauskas Dzīvei” stāstīja: “Vispirms manu uzmanību saistīja fakts, ka ģenerāļa dzīvesbiedre bijusi somiete Hilma Letonena. Pētot materiālus, strādājot arhīvos un bibliotēkās, izdevās savākt ļoti daudz informācijas. Manās rokās nokļuvušas dienasgrāmatas, vēstules. Veidojot biogrāfisku apcerējumu par Krišjāni Berķi un viņa sievu, rakstu arī par Latvijas un Somijas politiskām un militārām attiecībām.”
Šis būs pirmais tik plašs izdevums par ievērojamo novadnieku. J. Rislaki, rakstot grāmatu, vērtējis arī ģenerāļa cilvēciskās īpašības. Viņš ir bijis godīgs, drosmīgs, stingrs karavīrs, ļoti interesējies par jauniešiem, kultūru, daudz lasījis.