Intereses trūkumu par vēsturi un politikas zinātni skolēniem nevarētu pārmest. Par to liecina rajona izglītības iestāžu 7. klašu komandu plašā pārstāvniecība 27. aprīlī rīkotajā vēstures pēcpusdienā.
Intereses trūkumu par vēsturi un politikas zinātni skolēniem nevarētu pārmest. Par to liecina rajona izglītības iestāžu 7. klašu komandu plašā pārstāvniecība 27. aprīlī rīkotajā vēstures pēcpusdienā.
Iekļūst “politiķu elitē”
Veiksmīga bijusi arī Bauskas 1. vidusskolas 12.a klases skolnieka Jāņa Gaiļa debija politikas valsts olimpiādē. Viņš vienīgais no četriem mūsu rajona pārstāvjiem iekļuva finālā un bija desmit labāko dalībnieku vidū. Olimpiādē pavisam piedalījās 200 jauniešu. Jānis saņēma atzinības rakstu, bet viņa iegūtais punktu skaits tikai nedaudz atpalika no godalgoto vietu ieguvēju rezultātiem, teic pilsētas 1. vidusskolas vēstures skolotāja Sarmīte Ābelniece. Viņa palīdzēja audzēknim gatavoties zināšanu pārbaudei un ir gandarīta par sasniegumiem: “Iekļūšana labāko desmitniekā vien ir liels panākums. Rajona politikas olimpiādes uzvarētāji valsts sacensībās piedalās jau septīto reizi. Līdz šim vislabāk ir veicies Jānim Gailim, lai gan savulaik par finālisti kļuva arī 1. vidusskolas bijusī audzēkne Dace Rumpe.”
Ar vēstures un politikas mācību stundām vien nepietiek, spriež skolotāja. Lai paplašinātu redzesloku, attīstī tu analītisko domāšanu un spriestspēju, ļoti daudz jāstrādā individuāli. Tam piekrīt arī Jānis Gailis. Gatavojoties olimpiādei, viņš gandrīz nemaz nav izmantojis internetu, bet ļoti daudz lasījis, kā arī iepazinies ar skolotājas piedāvātiem semināru materiāliem.
Rasputins un Putins
Olimpiādes pirmās kārtas dalībniekiem divu stundu laikā vajadzēja uzrakstīt divas esejas. Par darbiem “Konfliktu iespējamība 21. gadsimtā” un “Nevalstiskās organizācijas un kustības” Jānis Gailis saņēma augstu vērtējumu, kas viņam ļāva iekļūt finālā. Jaunietis komentē zināšanu pārbaudes otrās kārtas norisi: “Finālisti un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes septiņi pasniedzēji sēdēja pie kopīga sarunu galda. Katram dalībniekam tika uzdoti trīs jautājumi. Negaidīti man nācās argumentēt Krievijā nesen publicētās grāmatas “No Rasputina līdz Putinam” izdošanas iemeslus. Rasputins bija dēkainis un ekstrasenss, bet Putins ir ietekmīgs politiķis. Man šķiet, ka abas neordinārās personības vieno tieksme koncentrēt varu savās rokās. Tātad – grāmatas autora nodoms bija parādīt, kā divas gluži atšķirīgas, bet spilgtas personības tiecas realizēt varaskāri.”
Jāņa interese par politiku ir ilgstoša un noturīga. Viņš ir pārliecināts, ka aizraušanās ar šo zinātni labāk palīdz saprast pasaulē notiekošo, veidot spriedumus un vērtēt situācijas. Nākotnes nodomus jaunietis saista ar politoloģijas studijām.
Ataino dzīvi viduslaikos
Ar vēsturi aizraujas pilsētas 1. vidusskolas 7. klases audzēknis Atis Andiņš. Viņa vadītā komanda vēstures pēcpusdienā ieguva pirmo vietu vidusskolu grupā. Pēcpusdienas tēma bija viduslaiki, jo 7. klases mācību programma galvenokārt ir veltīta šim posmam. Atim un viņa komandas biedrēm Laimai Grigonei un Laumai Vallenčukai visinteresantākais šķitis uzdevums izspēlēt ainu no Latvijas viduslaiku vēstures.
“Mēs atspoguļojām epizodi no pilsētas dzīves ar tirgoņiem, pircējiem, diedelniekiem. Priekšnesumā kostīmi nebija paredzēti, varēja izmantot tikai dažus raksturīgus aksesuārus. Lai izrāde būtu pārliecinoša, ir nepieciešamas zināšanas par viduslaiku dzīves stilu un paradumiem,” teic Laima Grigone.
Mācīties kļūst interesantāk
Ati aizrauj senatnes notikumi, tāpēc viņš labprāt lasa grāmatas par viduslaikiem, bet pasaules vēsturi uzskata par ļoti interesantu mācību priekšmetu.
Vēstures pēcpusdienas pamatskolēniem tiek organizētas katru gadu. Sarīkojuma nepieciešamību pamato skolotāja Sarmīte Ābelniece: “Vienīgo vēstures olimpiādi 9. klašu audzēkņiem Izglītības un zinātnes ministrija atcēla. Tas nozīmē, ka skolotājiem ir jādarbojas pašiem, jāizmanto atraktīvas metodes intereses uzturēšanai par mācību priekšmetu. Šo iniciatīvu atbalsta rajona vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ligita Būmeistare un mūsu kolēģi citās skolās. Es pieļauju, ka klasiska olimpiāde pusaudžus varētu garlaikot, jo viņiem labāk patīk aktīvi darboties, improvizēt. Tieši tāpēc vēstures pēcpusdienās atsaucība ir ļoti liela. Šoreiz, piemēram, tajā piedalījās 20 komandas”.
Vēsture ir obligāts priekšmets. Pamatskolā tam ir veltītas divas stundas nedēļā, bet vidusskolas 12. klasē – viena. Sarmīte Ābelniece nepiekrīt viedoklim, ka mūsdienu jaunieši pret vēstures apgūšanu izturas pavirši un pat vienaldzīgi. Skolotāja domā tā: “Pusaudžu vecumā pat vārds “obligāts” izraisa pretreakciju. Gluži vienkārši ir jārēķinās ar šī attīstības posma īpatnībām.
