LETA
Krievija, mēģinot uzturēt esošo militāro spēju un tempu turpināt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, jau būtiski samazinājusi savus personāla resursus un bruņojumu Latvijas robežas tuvumā, līdz ar to Krievijai nepietiek militārās jaudas un resursu, lai veiktu konvencionālu uzbrukumu pret NATO dalībvalsti, teikts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izplatītajā paziņojumā.
Tāpēc NBS aicina informatīvajā telpā izskanējušās tendenciozās spekulācijas no dažādiem avotiem par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tostarp Latvijā, vērtēt kritiski.
Tāpat NBS aicina nedalīties ar šiem vēstījumiem tālāk, lai neatbalstītu Krievijas propagandas mašinēriju tās mēģinājumos sēt bailes par iespējamu Krievijas uzbrukumu Latvijai vai citai NATO dalībvalstij.
NBS arī norāda, ka Krievijas militārā nespēja gūt uzvaru un milzīgie resursu zaudējumi jau vairāk nekā divus gadus ilgušajā karadarabībā Ukrainā liecina par tās sistēmisku vājumu un stagnāciju visos tās komandvadības līmeņos. Turklāt, lai Krievija uzbruktu kādai no dalībvalstij, ir nepieciešams, lai tiktu izpildīti vairāki priekšnosacījumi un radīta specifiska situācija. Tāpēc NBS vērš uzmanību, ka šādi priekšnosacījumi Krievijas agresijai pret NATO dalībvalstīm nepastāv.
NBS atgādina, ka jau gandrīz 20 gadus Latvija ir pasaulē spēcīgākās alianses dalībvalsts. Uzbrukums Latvijai nozīmētu uzbrukumu visām dalībvalstīm, kam sekos nekavējoša reakcija no NATO.
Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā no Latvijas un ārvalstu dažādiem viedokļu paudējiem izskanējuši populistiskas spekulācijas par NBS nespēju aizsargāt valsti. Tāpēc NBS aicina sabiedrību saglabāt vēsu prātu, nedalīties un nepastiprināt šādus vēstījumus – īpaši tādus, ko izplata personas, kuras vairs nedienē bruņotajos spēkos, vai vispār nav bijušas saistītas ar aizsardzības nozari. Daloties ar apšaubāmiem vēstījumiem, šīs personas neapzināti vai apzināti sniedz lāča pakalpojumu Krievijas agresīvajiem propagandas vēstījumiem.
“Mēs, karavīri un zemessargi, mieru neuzskatām par pašsaprotamu. Tāpat kā lietuvieši un igauņi un citu NATO dalībvalstu karavīri, arī mēs ik dienu gatavojamies karam, lai tas nebūtu. Šis ir mūsu izvēlētais aicinājums un pienākums pret Latviju un atbildība par katru mūsu valsts iedzīvotāju. Tā vietā, lai kārtējo reizi tiražētu populistiskus ierakstus sociālajos medijos, aicinām visiem kopā stiprināt valsts drošību, iestājoties Zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā, vai apgūt militārās pamatiemaņas brīvprātīgo rezervistu kursā,” teikts NBS paziņojumā.
Noslēgumā NBS uzsver, ka Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga drošības situācijai, kāda tā ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar Krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā.
Foto: Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Reklāma