Uzņēmumam svarīgi, lai klientiem izdodas

SIA «Ints&Co» vadītājs Ints Jākobsons sarunā par darbu tagad un 30 gadu garumā atzīst: «Nu nevaram mēs «mačoties» ar lētumu»

8. marts ir diena, kad daudziem baušķeniekiem prātā uzņēmums «Ints&Co» un tā ziedu veikals «Rozīte». Dārzniecība arī šajos svētkos sarūpējusi gan svētku klasiku – tulpes, hiacintes, gan smaržīgu pārsteigumu – daudzveidīgas narcises. Taču nupat, 1. martā, SIA «Ints&Co» apritēja 30 darbības gadi. Par to, kādi tie bijuši un, protams, arī par ziediem sarunājamies ar uzņēmuma īpašnieku Intu Jākobsonu.
Dārzniecībā Gailīšu pagasta Uzvarā «Bauskas Dzīve» ierodas sezonas atklāšanas dienā. Pie ieejas mūs jau sagaida plaukstošu un smaržojošu hiacinšu pārpildīti plaukti. Gatavošanās pirmajai nozīmīgākajai ziedu dāvināšanas (līdz ar to arī pārdošanas) dienai jūtama gaisā. Ints Jākobsons gan teic, ka laiki mainās. Kovida gadi, jaunās paaudzes skatījums uz dzīvi, ģeopolitiskā situācija – tas viss viesis korekcijas tajā, kā uztveram 8. martu. Viņš atzīst, ka tāda pompoza un kolektīva sveikšana šajos svētkos nenovēršami ejot mazumā. Tāpat daudz pieticīgāki ziedu pasniegšanas ziņā kļuvuši arī skolu izlaidumi un pat atvadīšanās no aizgājējiem. «Tā kā – viss dzīvē mainās,» nosaka Ints Jākobsons.

Un kā ir ar mīlestību pret krāšņajām vasaras puķēm?
– Tā gan neiet mazumā. Domāju, ka latvieši aizvien stādīs puķes, īpaši tie, kam ir sava zemīte.

Vai pa 30 gadiem puķu mode ir ievērojami mainījusies?
– Ja runājam par vasaras puķēm, mode atkarīga arī no tā, kas ieteikts kādā žurnālā. Tāpat cilvēki ceļo pa pasauli un arī tur smeļas iespaidus. Agrāk publiskajos apstādījumos bija modē paklājdobes ar lieliem krāsainiem laukumiem, kas, manuprāt, ļoti labi iederas pilsētas ainavā. Pēdējos desmit gados pilsētās arvien vairāk ir tādas ņigu, ņegu vecmāmiņu dobes, kur viss sastādīts kopā. Ir pilsētas, kas pavisam aizgājušas uz šo samudžināto pļavu stilu. To varu novērtēt tāpēc, ka kopā vēl ar divām saimniecībām jau kādus desmit gadus audzējam un piegādājam praktiski visus stādus Rīgas apstādījumiem. Tiesa, tur pašlaik vērojama atgriešanās pie lielākiem ziedu laukumiem. Izskatās taču ļoti skaisti, ka, piemēram, pie Brīvības pieminekļa ir liela sarkanbalta dobe.

Vai dārzniecībā paspējat līdzi cilvēku mainīgajai gaumei?
– Mēs tā kā cenšamies būt priekšā, jau izdomāt, ko cilvēki varētu gribēt. Braucam skatīties selekcionētāju jaunās šķirnes, demonstrējuma dārzus – kādas vēsmas tur ienāk. Kaut kas no tā visa ienāk tikai uz pāris gadiem un tad pazūd. Bet ir tādi augi, kas arvien būs aktuāli, piemēram, atraitnītes pavasarī, jo šajā laikā nekādu alternatīvu nav. No marta beigām līdz maija vidum, kad parasti beidzas salnas, – neko citu ziedošu īsti iestādīt nevar. Dobe, kura varētu būt skaista, stāv tukša. Rietumos atraitnītes stāda arī rudeņos, lai pagarinātu ziedošo sezonu. Tāpat stabila vērtība ir puķes, kas nekad nepieviļ, piemēram, leduspuķes – vienalga sausa vai slapja vasara, tās vienmēr būs skaistas. Lai gan laika gaitā arī to dažādība kļuvusi plašāka – ir augstākas, zemākas.