IRĒNA RIŽE Valsts meža dienesta Bauskas virsmežniecības Skaistkalnes mežniecībā par mežzini strādā kopš 2000. gada. Pirms tam bijusi mežziņa vietniece.
IRĒNA RIŽE Valsts meža dienesta Bauskas virsmežniecības Skaistkalnes mežniecībā par mežzini strādā kopš 2000. gada. Pirms tam bijusi mežziņa vietniece.
– Skaistkalnes mežniecības pārraudzībā ir vairāk nekā 500 meža īpašumu. Starp tiem ir viens saimnieks, kura īpašumā ir ap 200 hektāru meža, vēl dažiem pieder ap 50 hektāru, pārējiem – vidēji desmit hektāru meža. Kopumā privātie meža saimnieki un valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” apsaimnieko 11220 hektāru meža Skaistkalnes mežniecības kontrolētā teritorijā Bārbeles, Skaistkalnes un Stelpes pagastā. Šeit aug gan skujkoku, gan lapkoku mežaudzes. To tirgus vērtība ir atšķirīga. Tikai mežu īpašnieku ziņā ir tas, lai viņu mantiniekiem nav “jārauc deguns” par atstātām mazvērtīgām mežaudzēm.
Vajadzīgs optimāls variants
Pēc mežaudzes nociršanas galvenajā cirtē izcirtumi ir jāatjauno noteiktā termiņā un kvalitātē, kas atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa ir trīs, pieci vai desmit gadi. Nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par jaunaudzēm, tas ir, no nākamā gada pēc izcirtuma atzīšanas par apmežotu turpmākos desmit (baltalksnim), 20 (lapkokiem) vai 40 gadu (skujkokiem).
Meža atjaunošanu var veikt mākslīgi (sējot vai stādot ieaudzējamos kociņus) un dabiski (atstājot izcirtumus, lai tie apmežotos no atvasēm un apkārt augošu koku sēklām). Optimālā varianta izvēle ir paša īpašnieka ziņā, taču jāņem vērā meža atjaunošanas termiņi un pieļaujamais koku sugu sastāvs konkrētajā meža augšanas apstākļu tipā. Jebkurā gadījumā svarīga ir atjaunojamā meža pareiza un savlaicīga kopšana. Tikai tā nodrošina meža atjaunošanu atbilstoši normatīvajos dokumentos noteiktām kvalitātes prasībām. Ja mežs netiks kopts, arī stādītos kociņus nomāks zāle, krūmi, citi mazvērtīgi koki un stādījums “iznīks”. Savukārt, pareizi, laikus un rūpīgi kopjot, bez stādīšanas var atjaunot skujkoku mežaudzes izcirtumos, ja vien tuvumā ir sēklas ražojoši skujkoki. Par meža atjaunošanas prasību pārkāpšanu var piemērot 50 – 500 latu lielu administratīvo sodu. Zaļā rota ir jākopj visu laiku. Pareizi koptā mežā jau divdesmit, trīsdesmit gados krājas kopšanas cirtēs var cerēt atgūt daļu meža atjaunošanā ieguldītu līdzekļu.
Pērn Skaistkalnes mežniecībā reģistrēts 30 neapzinīgu meža saimnieku, kas nebija izpildījuši meža atjaunošanas saistības. Liela daļa meža īpašnieku šopavasar šo darbu ir paveikuši. Dažus grēciniekus nav izdevies sameklēt, jo viņi mainījuši dzīvesvietu. Ar pārējiem ir pārrunāti iemesli, kas traucējuši pildīt saistības, tiek meklēti risinājumi, kā šo darbu līdz rudenim paveikt. Katram meža īpašniekam laikus ir jāzina, kad viņa mežā izcirtumiem, ja tādi ir, iestājas atjaunošanas termiņš. Jāseko, kā noris meža dabiskā atjaunošanās, vai tā notiek ar vēlamajām sugām, kāda ir kopšanas nepieciešamība. Varbūt vienīgais risinājums ir kociņu stādīšana.
Saimniekiem rīko mācības
Visās mežniecībās tiek rīkoti tematiski semināri, taču vēlamies redzēt krietni vairāk apmeklētāju. Mežniecības darbiniekiem jāsaskaras ar vēl vienu problēmu – īpašumu robežzīmēm jeb kupicām. Kaut arī noteikumos norādīts, kādām jābūt robežzīmēm un kādā kārtībā tās jāuztur, daudzi meža saimnieki prasības neievēro. Tādēļ pēc kāda laika īpašuma robežzīmes dabā nav atrodamas. kaimiņiem rodas strīdi un neskaidrības par īpašuma robežām. Saimniekiem nākas meklēt Valsts zemes dienesta darbinieku palīdzību, kas ir maksas pakalpojums.
Pašlaik daļa meža īpašnieku ir sapratuši, ka negrib vai nevar turpmāk apsaimniekot savus īpašumus, un tos pārdod vai dāvina. Īpašuma tiesību pāreja ir jāreģistrē Zemesgrāmatā. Ja tas nav izdarīts un pašreizējais saimnieks rīkojies negodīgi, tad par nelikumībām jāatbild iepriekšējam, t. i., Zemesgrāmatā reģistrētam īpašniekam. Tāpēc mežniecība aicina būt modriem, pārdodot īpašumu, un rūpēties, lai visas nepieciešamās formalitātes tiek nokārtotas līdz galam.
