Mūsu rajona četras saimniecības ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības oganizāciju apvienības biedres.
Mūsu rajona četras saimniecības ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības oganizāciju apvienības biedres.
Tās pārstāv šādas nozares – dārzeņu audzēšanu Rundāles pagastā, biškopību Iecavas novadā, kazkopību Codes pagastā un gaļas lopkopību Vecumnieku pagastā.
Diskusijā meklē kopsaucēju
Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) speciāliste Liene Rulle uzsver: “Intensīvās lauksaimniecības rajonos – Bauskā, Jelgavā un Dobelē – bioloģiskās ievirzes zemnieku tiešām ir mazāk. Taču Aizkraukles rajonā viņu skaits pārsniedz trīs desmitus, kaimiņos Jēkabpils rajonā ir nepilns desmits. Tomēr bioloģiskā lauksaimniecība Zemgalei, tāpat kā visai Latvijai, var būt viens no attīstības virzieniem.” Tādēļ ZAA kopš 2003. gada rudens īsteno projektu “Videi draudzīga saimniekošana Vidusbaltijas reģionā”, kas guvis Eiropas Savienības PHARE programmas atbalstu. Projektā iesaistījušies arī partneri no Lietuvas.
Saistībā ar projektu bioloģiskās saimniecības pagājušajā nedēļā produkciju popularizēja zaļajā tirdziņā Jelgavā, kur bija sarīkota Zemgales ražojumu izstāde un pārdošana. Notika arī diskusija par šo saimniekošanas veidu. L. Rulle, apkopojot dažādus viedokļus, secina: “Sarunās izkristalizējās divi galvenie jautājumi, proti, izglītība un kooperācija, veidojot bioloģiskās lauksaimniecības produktu klāstu tirdzniecībai.”
Mācās arī Vācijā
Rundāles pagasta zemnieku saimniecības “Zemiks” īpašniece Ludmila Knoka ir absolūta bioloģiskās saimniekošanas piekritēja. Viņa papildina zināšanas un bijusi pieredzes braucienā uz Vāciju. Par tur redzēto Ludmilai ir savs spriedums: “Galvenais, ko ievēroju, Vācijā ir mazāk birokrātijas, lai saņemtu zaļo sertifikātu. Arī cenas par bioloģiskās saimniecībās iegūtiem produktiem ir ievērojami augstākas.” Kopš L. Knoka strādā Rundāles pagasta padomē par lauku attīstības speciālisti, saimniekošana nav tik vērienīga. “Būtībā neko nedomāju mainīt, jo ir ļoti svarīgi, kādus produktus uzturā lieto mana ģimene,” teic Ludmila.
Viņai ir vēl kāda interesanta iecere – iegūt veselības saimniecības statusu. Tādēļ rundāliete brauc uz Kuldīgas rajona “Upmaļiem” pie Māras Bergmanes. Šeit īpaša grupa skolojas dažādās gudrībās. Mērķis ir sagatavot daudzpusīgi zinošus cilvēkus, kuru vadībā būs iespējams nostiprināt veselību pieaugušajiem un bērniem. Piedāvājumā ir veselīgs uzturs, aktīva atpūta tīrā un harmoniskā vidē laukos, dziednieciskas pirtis, masāžas, dzīvnieku vērošana u. c.
Medus ar īpašu zīmi
Jau četrus gadus preču zīme “Latvijas ekoprodukts” ir Iecavas novada zemnieku saimniecībai “Bites”. Tās īpašnieks Arnis Melderis atklāj, ka dravnieka specialitāti izvēlējies tikai tādēļ, ka viņam ļoti garšojis medus. Dzīvojis Jelgavā un nav pat iztēlojies, kāds ir darbs dravā. “Man ir tāds raksturs, ka iesākto vienmēr pabeidzu. Tā bija ar mācībām tehnikumā,” teic Arnis. Profesijā viņš atradis piepildījumu. Katru rudeni dravnieks ieziemo simt bišu saimju, lai aktīvajā sezonā būtu pietiekams daudzums medus vācēju.
A. Melderis bieži braukā uz izstādēm un gadatirgiem. Bitenieks stāsta: “Mans nolūks ir nevis pārdot, bet reklamēt produkciju. Pašlaik grūti apmierināt lielveikalu “Maxima” pieprasījumu, tiem piegādāju fasētu preci. Mani aicina vest medu uz Lietuvu, bet fasētava vēl nav sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Domāju, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas nākotnes nozare, jo daudzviet tai ir piemēroti apstākļi. Nenoliegšu, arī man nav tik viegli ievērot visas prasības. Bišu slimību apkarošanā, piemēram, jāizmanto dabiski preparāti.
