Pašā ziedonī, 14. maijā, Bārbeles tautas namā svinīga diena – tikšanās ar tautā iemīļotu, cienītu aktieri Eduardu Pāvulu.
Pašā ziedonī, 14. maijā, Bārbeles tautas namā svinīga diena – tikšanās ar tautā iemīļotu, cienītu aktieri Eduardu Pāvulu. Sarīkojumu organizē bibliotēkas vadītāja B. Krauze. Viņa ir satraukta – vai būs apmeklētāji? Bažas izrādās veltīgas, zāle pilna ar ļaudīm – pat no Bauskas un kaimiņpagastiem. Kā sendienās…
Noteiktajā laikā ierodas mākslinieks. Vērtējošs acu skats met loku, tajā mirdz labestība, humoriņš. Ļaudis viņu sveic ar aplausiem pieceļoties. Pēc “labdien” seko: “Ko lai es jums stāstu?” Pēc mirkļa jau sarunu kamolītis rit par sveicināšanu – “labrīt”, “labdien”. It kā mazsvarīgi. Bet te sākas audzināšana un cieņas apliecināšana vecākiem, vecvecākiem un apkārtējiem cilvēkiem.
Vārds “vecāki” pārskanēja zāli vairākas reizes kā pātagas cirtiens. Zālē pilnīgs klusums. Mākslinieks uzskata – sarunai jābūt abpusējai, kas liek domāt un darboties līdzi. Viņš to lieliski panāca. Te arī izpaudās viņa talants, gudrība, cilvēkmīlestība.
Nemieru viņā vieš nedisciplinētība. E. Pāvuls stāsta par režisora E. Smiļģa attieksmi. Teātra mēģinājums sācies astoņos no rīta. Ar 15 minūšu nokavēšanos ieradies kāds aktieris. E. Smiļģis teicis: “Ej mājās, šodien tev atskaitīs no algas.” Vainīgais taisnojies, ka mašīna sabojājusies. Režisors atteicis: “Celies pusotru stundu agrāk un nāc kājām!” Aktieris vārdu “disciplīna” izrunāja pa zilbēm! Kā šodien ir ar disciplīnu no augšas līdz apakšai?! Nesaudzīgi E. Pāvuls “graiza” birokrātiju. Pats nereti sastapies ar to valsts iestādēs, kur sēž daudz darbinieku, kas pārņemti ar apmātību par savu neaizstājamību.
Viskaitīgākais ir tas, ka cilvēki apņemas pildīt labi atalgotus amatus, būdami nekompetenti. Tad atskan greizas runas un rīcība. Bet kas ir cietējs? Sarunas laikā netika aizmirsti arī skolotāji un bērnu lielā visatļautība. Un tomēr pamatu pamats ir un paliek ģimene, ir pārliecināts mākslinieks.
Runādams par mīlestību, E. Pāvuls smej, ka viņam bijusi tikai viena sieva. Ja būtu īstenojis jaunības ieceri – kļuvis par kuģa kapteini, – tad sieva būtu katrā ostā! Mākslinieka uzskats: “Ja cilvēks mīl, tad skaļi par to nerunā.”
E. Pāvuls ar sāpi atceras savu Dailes teātri, no kura viņš ar viltību ticis izraidīts, nesagaidījis kolēģu atbalstu. Sirds sāpot vēl tagad.
Uz karaliskā krēsla aktieris atsēžas tikai pēc divarpus stundām, lai sniegtu autogrāfus D. Īvāna grāmatā “Eida pirtiņā”, ko varēja iegādāties apgāda “Antēra” grāmatu galdā.
Atvadāmies, sveicot un godinot aktieri E. Pāvulu gaidāmajā 75 gadu jubilejā. Bibliotēkas vadītāja B. Krauze sniedz jubilejas kliņģeri, bet viņa talanta cienītāji – ziedus un dziesmu “Daudz baltu dieniņu…”.
