Kādā vakarā, kad Latvijā pavasaris vēl tikai sākās, autobuss ar 50 pasažieriem izripoja no Rīgas, lai dotos uz Starptautiskās kristīgās studentu brālības rīkoto konferenci Ungārijas pilsētā Ģērā.
Kādā vakarā, kad Latvijā pavasaris vēl tikai sākās, autobuss ar 50 pasažieriem izripoja no Rīgas, lai dotos uz Starptautiskās kristīgās studentu brālības (IFES) rīkoto konferenci Ungārijas pilsētā Ģērā.
Konference pulcēja apmēram 2200 kristiešu no 45 Eiropas un Eirāzijas valstīm, tajā piedalījās arī četras baušķenieces – Renāte Ūdre, Dace Grigaļuna, Zaiga Bulaža un Evija Upīte.
Kad apkārt pavasaris
Pirmā apstāšanās bija Polijas bijušajā galvaspilsētā Krakovā, kuras skaistumu baudījām, spītējot lietum. Savulaik te kronēti karaļi, varbūt tieši tādēļ Vavelas karaliskā pils un katedrāle tiek uzskatītas par pilsētas simboliem. Nemitīga cilvēku tīkama čalošana un mūzika no krodziņiem un kafejnīcām raksturīga Tirgus laukumam, kas uzskatāms par pilsētas sirdi. Tā centrā ir Gotisko drānu halle – milzīga celtne, kas atklāj Krakovas tirdzniecības tradīcijas. Šeit lielā daudzumā atrodams vēl kāds Krakovai ļoti raksturīgs elements – pūķītis, ko dažādos izmēros var vērot gan sudrabā, gan mālā, arī dzintarā veidotu.
No rīta nokļūstot Ģērā, kas pazīstama kā festivālu pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, nebija iespējams pretoties pilsētas un pavasara valdzinājumam. Ģēra atrodas pusceļā starp Vīni un Budapeštu. Pilsētā harmoniskā saskaņā ir arhitektūra, kultūra un daba. Tā kā lielāko daļu dienas pavadījām dažādās lekcijās, laika apskatei nebija daudz, tomēr redzētais mūs sajūsmināja. Ģērā ir daudz krāšņu baroka stila celtņu, baznīcu. Visspilgtāk atmiņā palikusi pēdējā nakts, kad miegs galīgi nebija prātā, – vakarā satiktie krievi, ukraiņi un baltkrievi bija gana jauka kompānija, lai kopīgi dotos vērot naksnīgās ainavas.
Nepamet ūdens rāmā šalkoņa
Šķiet, vēl ilgi atcerēšos vietām tik šaurās ieliņas un ziedošu koku aromātu, kas varētu sagrozīt galvu pat visrūdītākajam pavasara noliedzējam. Dodoties gar Danubes upi, gulbji, kas dienā tik aktīvi draudzējās ar cilvēkiem, vairs nebija manāmi, tomēr ūdens rāmā šalkoņa nepameta, arī ieejot dziļāk vecpilsētā. Staigājot pa Ferenca Lista ielu, mūsu pavadonis norādīja uz kādu interesantu šķērsielu, kurā iegriezāmies, lai izjustu, kā tas ir – klīst pa Aizmirsto ielu. Pilsētai piemita tik stiprs pievilkšanas spēks, ka gribējās šeit apmesties uz dzīvi. Renāte sprieda: lai gan ungāru valūta ir salīdzinoši gandrīz nevērtīga, iedzīvotāji ar to itin veiksmīgi saraduši, jo dzīves līmenis ir augstāks nekā Latvijā.
Kad zūd stereotipi
Latvijā tik ļoti jūtams Krievijas valdības naidīgums, ka sākumā krievu puisī vēros ar neuzticību. Vēlāk atklāju, ka attieksmē negatīvisms nav manāms. Viņa izbrīns, ka konferences dalībnieki no dažādām valstīm prot krievu valodu, bija patiess. Jaunietim likās, ka krievu valodu konferencē neviens nezinās. Arī citu tautību pārstāvji – vācieši, holandieši – bija ļoti atvērti un draudzīgi, labprāt klausījās stāstos par Latviju.
Laikam jau vienmēr, tiekoties cilvēkiem ar kopīgām vērtībām, sapratne ir garantēta. Šoreiz vienojošais elements bija ticība Dievam un cilvēkmīlestība. Konferences galvenā doma bija savienošanās. Interesantas bija nodarbības, kurās skaidroja, kā saistīt ikdienas dzīvi ar kristīgo ticību un Kristus žēlastības vēsti, kā arī dalīšanās starpvalstu pieredzē. Ikviens konferences dalībnieks mājup devās pilns iedvesmas un garīga piepildījuma, ko sniedza Dieva klātbūtne.
Atpakaļceļā autobuss apstājās Budapeštā, bet, ai, kā pietrūka laika! Šķiet, būtu vajadzīga vismaz nedēļa, lai izpētītu abus Donavas krastus, kur izvietojas Buda un Pešta, kas savulaik apvienojās, izveidojot tagadējo Budapeštu. Interesants apskates objekts ir cietoksnis, kura pagalmā atrodas maza pilsētiņa ar baznīcu un dažādām ēkām. Īsts arhitektūras meistardarbs ir Parlamenta ēka, kuras fasādes atjaunošana neliedza baudīt tās senatnīgo krāšņumu. To izcēla koši ziedošās tulpes un atraitnītes. Man un Dacei tik ļoti gribējās, lai blakus būtu bijusī pasniedzēja Ina Līne, kas visos sīkumos varētu pastāstīt par redzamo.
Renāte atceras nepatīkamo pārsteigumu Polijā, kad mūs apturēja transportinspektors un, sīki apskatījis autobusu un izpētījis dokumentus, noteica lielu soda naudu, kaut gan kļūmē bija vainojami robežsargi, nevis šoferīši.
***
Fakti
– Ungārijā ir vairāk nekā 10 miljonu iedzīvotāju.
– Galvaspilsēta – Budapešta.
– Bezvīzu režīms līdz 90 dienām sešu mēnešu laikā.
– Naudas vienība: 100 forinti ir 26 santīmi.
