Baušķenieks ARVĪDS SAULĪTIS ir Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes angļu valodas filoloģijas 1. kursa students.
Baušķenieks ARVĪDS SAULĪTIS ir Latvijas Universitātes (LU) Moderno valodu fakultātes angļu valodas filoloģijas 1. kursa students. Tuvojas eksāmenu otrā sesija, pirmā noritējusi necerēti veiksmīgi.
Dažādas interešu jomas
Angļu valodas studijas nebija Arvīda vienīgā izvēle, jo viņš kārtoja iestājeksāmenus arī Vidzemes augstskolas komunikāciju zinātņu nodaļā, Lauksaimniecības universitātes socioloģijas nodaļā un LU Orientālistikas fakultātē, kur var apgūt japāņu un ķīniešu valodu.
Pievēršanos humanitārām zinībām Arvīds motivē tā: “Jau mācoties Bauskas 1. vidusskolā, skaidri zināju, ka negribu kļūt par juristu vai ekonomistu, kas joprojām Latvijā tiek uzskatītas par ļoti respektējamām profesijām. Mani biedē vide, kurā strādā juristi, nesakārtotā likumdošana. Es gluži vienkārši nespētu to visu uztvert bez emocijām. Arī naudas skaitīšana, ar ko nodarbojas ekonomisti, man nepatīk, lai gan pazīstu sava vecuma puišus, kuri ar panākumiem veido karjeru.”
“Sieviešu valstības” īpatnības
Milzīgo konkursu Vidzemes augstskolā un LU Orientālistikas fakultātē Arvīds neizturēja, toties iestājās Lauksaimniecības universitātē un saņēma ballu pietiekamu skaitu, lai varētu studēt angļu valodu LU. “Aizbraucu uz Jelgavu, bet augstskolas vide uz mani atstāja mazliet dīvainu iespaidu, arī cilvēki šķita savrupi un noslēgti. Tā nebija vieta, kur gribētos pavadīt četrus studiju gadus. Tāpēc izvēlējos LU. Man ļoti patīk mācību process. Cenšos saglabāt veselīgu attieksmi, jo gribu vienkārši dzīvot, nevis izdzīvot milzu konkurencē,” spriež students.
Moderno valodu fakultāti Arvīds dēvē par sieviešu valstību. Puišu ir ļoti maz, toties katrs ir savdabīga personība. Mūsdienu studentu vides raksturīga īpatnība esot pārspīlēts konkurences gars, kad cilvēks par katru cenu grib izvirzīties līderu vidū. Tas Arvīdā rada izbrīnu: “Fakultātē es pirmo reizi ieraudzīju sievietes karjeristes, kuras ir gatavas “iet pāri līķiem”, lai tikai būtu pirmās. Tas, manuprāt, ir fanātiski un slimīgi. Šāda attieksme pret dzīvi un cilvēkiem ir pretrunā ar manu pārliecību un uzskatiem.”
Angļu valodu apgūst pašmācībā
Mācoties vidusskolā, jauniešiem derētu nostiprināt dažas pamatiemaņas, bez kurām veiksmīgs studiju process nav iedomājams, uzskata Arvīds. Viņš min datorprasmi un iemaņas bibliotēkā izvēlēties literatūru. Visiem, kuri apgūst valodas, noteikti ir vajadzīgas nevainojamas gramatikas zināšanas. Lieti noder arī dažādās interešu izglītības iestādēs gūtā pieredze. Savulaik Arvīds Saulītis ir beidzis Bauskas mākslas skolu, viņu ļoti interesē modernisma mākslas virzieni. Students min piemēru: “Daži kolēģi modernās literatūras lekcijās nesaprot, par ko pasniedzējs runā, jo mākslas virzienu klasifikāciju un terminoloģiju vispār nav dzirdējuši. Tad es spēju novērtēt, ka man ir labas pamatzināšanas. To ievēro arī pasniedzēji, rosinot iesaistīties domu apmaiņā.”
Angļu valodu Arvīds sācis mācīties tikai vidusskolas 10. klasē pie skolotājas un klases audzinātājas Aijas Biļdjugas. Viņš epizodiski apmeklējis arī kursus, bet angļu valodu galvenokārt apguvis pašmācībā, tulkojot dziesmu tekstus un klausoties radiokanālu “BBC”. Visas lekcijas, izņemot latīņu un vācu valodu, topošajiem filologiem notiek angļu valodā. Sākumā Arvīdam bijis grūti pierast pie dažādu pasniedzēju atšķirīgās dikcijas un vārdu krājuma.
Darbu meklē apdomīgi
Lieli materiāli ieguldījumi svešvalodu studentiem ir nepieciešami vārdnīcu iegādei. Jau kādu laiku Arvīds cītīgi nododas darba meklējumiem, jo viņa tuvākais mērķis ir vasarā nopelnīt naudu un nopirkt vairākas vārdnīcas. “Zinot, ka darba devējiem pirmo kursu studenti nešķiet ievērības cienīgi pretendenti, tomēr mēģināšu atrast darbu ar nākamo profesiju saistītā nozarē. Kāpēc man būtu jāiznieko laiks, strādājot par šoferi vai oficiantu?” spriež jaunietis.
Par studentu dzīves lielāko priekšrocību Arvīds uzskata iespēju katru dienu iepazīt jaunus, interesantus cilvēkus. Iespaidu daudzveidība paplašina domāšanu, palīdz novērtēt to, kas ir bijis un kas vēl būs nākotnē. Students secina: “Nedēļas nogalē atgriežoties mājās, pārņem agrāk neizjusts mīļums pret tuviniekiem. Tad es saprotu, cik daudz man nozīmē mamma, tētis un abi jaunākie brāļi.”
