Liels paldies tev, Prodi! Tā pirms brežņeviskās saskūpstīšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Romano Prodi sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, abiem vīriem tiekoties Maskavā.
Liels paldies tev, Prodi! Tā pirms brežņeviskās saskūpstīšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Romano Prodi sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, abiem vīriem tiekoties Maskavā. Putins tikko bija guvis ES piekrišanu uzņemt Krieviju Pasaules tirdzniecības organizācijā un solījumu parūpēties par krievvalodīgo likteni jaunajās ES dalībvalstīs, kurās ir ievērojama krievu minoritāte. Lēmumu arī mūsu kā ES dalībvalsts vārdā R. Prodi nostiprināja šādi: “Eiropas Savienība un Krievija papildina viena otru kā degvīns un kaviārs.” Mūsu Ārlietu ministrija klusē, tātad – piekrīt.
Notikumi pirms 70 gadiem, kad K. Ulmanis atlaida Saeimu un bez asins izliešanas pārņēma varu, rosinājuši vēsturniekus paust savu skatījumu par 1934. gada 15. maija apvērsumu. No visiem lietpratēju spriedelējumiem man patiesākais šķiet kāda mūža mutuļos svaidīta Latvijas vēstures līdzgaitnieka Eiropas kontekstā sacītais: ja nebūtu Ulmaņa apvērsuma, Latvija, iespējams, kļūtu par PSRS sastāvdaļu parlamentārā ceļā un tagad nebūtu pamata atsaukties uz okupāciju, nebūtu Atmodas un arī brīvības ne. Liktenis Latvijai bijis labvēlīgs: visas nācijas vietā uz brīvības altāra 20. gadsimtā nolikta tikai trešdaļa mūsu tautas. Varbūt tieši K. Ulmanim mums jāpateicas par to?
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atdevusi Saeimai pārskatīt lēmumu par t. s. čekas maisu atvēršanu. Karstajā variantā tas, protams, ir netaisnīgs pret tiem, kuri paši bija pieteikušies, ka pildījuši melno darbiņu padomju okupācijas gados. Ziņotāji strādāja vēl pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, ko viens otrs apstrīd. Nav šaubu, ka okšķeri ir arī tagad, tikai viņu “maisi” glabājas ārpus valsts. Nodevības lāsts cilvēcei ir mūžīgs.
Neticami, ka I. Emsim nav bijis ne jausmas par Saeimā gatavoto un galu galā pieņemto lēmumu, kas atsien čekas maisus. Vai nu viņš melo, vai nepārvalda lietas valstī.
I. Emša vadītais Ministru kabinets lielā vienprātībā apstiprināšanai Saeimā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam izraudzīja Alekseju Loskutovu, kas konkursā bija ieguvis tikai divu komisijas locekļu atbalstu. Premjers sabiedrībai paziņoja, ka viņam par J. Strīķi ir “klasificēta informācija”, kuru viņš žurnālistiem neatklāšot – “kaut sitiet mani”. Turklāt daudz zināt esot kaitīgi. Kā tad vērtēt nezinošo ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbalstu J. Strīķes kandidatūrai? Kā zināms, politiski neatkarīga KNAB izveidošana bija aktuāla, pirms stājāmies NATO un ES. Tagad no tā varētu gluži mierīgi atteikties un ļauties naudas plūsmai ierastā gultnē.
Ceturtdien Saeimas valdošās koalīcijas deputāti, kreiso frakciju atbalstīti, par KNAB direktoru ievēlēja A. Loskutovu. Trešdien LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” 11686 skatītāji, ja tiktu pie Saeimas “pogām”, būtu balsojuši pret Loskutovu un tikai 575 par. Bijušais nacionālis L. Ozoliņš pretbalsotājus nosauca par asinskāriem, bet raidījuma vadītājs J. Domburs rezumēja: korupcijas novēršanai vajadzīgi labi cilvēki, kas neko nedara.
