Pašā Preiļu viducī, starp Liepājas un Talsu ielu, ziedošu ceriņu un ābeļu ieskauta, jau 30 gadu mūžu vada Bauskas ieliņa.
Pašā Preiļu viducī, starp Liepājas un Talsu ielu, ziedošu ceriņu un ābeļu ieskauta, jau 30 gadu mūžu vada Bauskas ieliņa. Pareizāk sakot, tā ir pavisam maza šķērsiela, kurā atrodas tikai trīs privātmājas.
Kopš 70. gadiem, kad pilsēta strauji būvējās un Bauskas iela skaitījās nomale, mājas augušas kā sēnes pēc lietus.
Sava republika
Netālu ir Pļaviņu, Cēsu un Varakļānu iela. Laikam toreizējiem pilsētas tēviem šķitis moderni jaunajām ielām dot skanīgos Latvijas pilsētu vārdus. Pēdējos desmit gados celtniecība apsīkusi, reti kāds pilsētnieks sadūšojas ķerties pie personiskās mājas būvēšanas.
Bauskas ielā dzīvo Jokstu, Polienko un Trofimovu ģimenes. “Mums te visus gadus ir bijusi sava republika,” teic Marija Jokste. “Kad bijām jaunāki, kopā visu darījām, savas mājas cēlām, priecājāmies, bēdājāmies un bērnus audzinājām. Cits par citu visu zinājām un grūtā brīdī atbalstījām. Tagad esam Eiropas pensionāri, lūkojamies, kā veikalos cenas kāpj, un cenšamies sarēķināt, kā būs ar iztikšanu līdz nākamajai pensijas reizei.”
Marija Jokste ir runātīga, labprāt stāsta gan par sevi, gan par kaimiņiem. Uzreiz gan teic, ka pati Bauskā neesot bijusi, bet, ja reiz tālie kurzemnieki par viņiem atcerējušies, vajadzēšot kaut ko vismaz avīzēs un žurnālos par šo pilsētu izlasīt. Dzīvesbiedrs Pāvels, tas gan savā kinomehāniķa mūžā visu Latviju izbraukājis, droši vien arī Kurzemē paciemojies.
Turas tīri braši
“Jaunā paaudze tagad izvēlas labiekārtotus dzīvokļus, bet mēs no sava kaktiņa un zemes stūrīša nekur projām vairs neiesim. Tāpēc arī esam te palikuši tikai veči vien. Mēs ar vīru un, lūk, kaimiņi Faina un Georgs Polienko vēl turamies tīri braši, bet Jānim un Annai Trofimoviem plecos krietnāka gadu nasta. Gaidām, kad bērni ienāks apciemot, pieskatām mazbērnus. No rīta izejam pagalmā, kaimiņiem labrītu padodam un pie reizes visus jaunumus pārrunājam.
Pēdējā laikā mūsu ieliņa tā kā dzīvāka palikusi, mašīnas brauc šur un tur, cilvēki staigā. Atceros, agrāk, ja kāds pa ielu gāja vai brauca, tūdaļ steidzos pie vārtiņiem sagaidīt, jo svešinieki un bez vajadzības te nekad neviens nerādījās,” stāsta Marija.
Viņa nesūdzas un tagadējās sadzīviskās problēmas neuztver kā neizbēgamu ļaunumu. Tikai pasmaida un paliela novada Domi, ka pēdējā laikā ieliņa ir apgaismota, arī sniegs ziemā tiek nošķūrēts. Joprojām saticīgi un mierīgi Bauskas ielas iedzīvotāji vada savas dienas pretī vasarai. Plaukst kastaņas, apaļi spīdīgus pumpurus rieš peonijas.
