Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš 26. maijā Bauskā tikās ar rajona uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem, lai izzinātu situāciju un noskaidrotu, kā padarīt Valsts ieņēmumu dienestu saudzīgāku pret uzņēmējiem.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš 26. maijā Bauskā tikās ar rajona uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem, lai izzinātu situāciju un noskaidrotu, kā padarīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saudzīgāku pret uzņēmējiem.
“Uzņēmēji ir tie, kas naudu vairo, valsts un pašvaldības tērē. Vēlētos, lai VID kļūtu saudzīgāks pret uzņēmējiem. Ja kaitējums valstij ir nodarīts, tad komersants ir jāsoda, bet, ja tas nav nodarīts, vai ir svarīgi lietot bardzību par neprecizitātēm?” tikšanās ievadā sacīja O. Spurdziņš.
Publicējam uzņēmēju un pašvaldību vadītāju jautājumus, priekšlikumus un ministra komentārus.
Rolands Vinogradovs, SIA “Bauskas klēts” direktors, vaicāja, kāpēc Latvijā, vienīgajā no ES dalībvalstīm, joprojām izmanto centralizētās stingrās uzskaites pavadzīmes, kas visiem uzņēmējiem maksā vienādi, neatkarīgi no tā, kādu preci ražo. Lietuva atteikusies no obligātās stingrās uzskaites pavadzīmju lietošanas, šī dokumenta formu ļaujot izvēlēties katram uzņēmējam pašam. Tādējādi kaimiņvalsts ir konkurente Latvijai, kurai ir obligāti noteikti izdevumi. Varbūt vajag radīt sistēmu, lai ikdienā nepieciešamu preču – maizes, piena – ražotājiem būtu vieglāki nosacījumi? R. Vinogradovs aprēķinājis, ka par pavadzīmēm vien gadā maksā 20 tūkstoš latu.
– Šī valdība neiedibināja centralizētu stingrās uzskaites pavadzīmju izmantošanu. Pēctecība ir jāievēro. Jo ātrāk atteiksimies no tās, jo labāk. Lai to izdarītu, jāizveido cita kontroles sistēma. Tas varētu notikt ne ātrāk par 2005. gada 1. janvāri. Pašreizējā sistēmā būtu grūti ieviest uzņēmumu diferencēšanu.
Gūrijs Bulle, SIA “GEKA” direktors, uzsvēra, ka grāmatvedības programma “Tildes Jumis” ir nepilnīga, tāpēc pavadzīmes neatbilst likumam. VID var veikt auditu par uzņēmuma pēdējiem trim darbības gadiem un atklāt šīs neprecizitātes, kas nav radušās uzņēmēja vainas dēļ. Tas VID būtu jāņem vērā. Uzņēmēju nevar sodīt par to, ka programma ir nepilnīga.
– Darīšu zināmu to atbildīgajām amatpersonām.
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra direktors Mārtiņš Cimmermanis vēlējās dzirdēt komentāru, vai zemnieki saņems ES pieļauto 55% atbalstu no tā, kas pienākas ES veco dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī zemniekiem solīto akcīzes nodokļa samazinājumu naftas produktiem ar septembri.
– Ja budžets pildīsies, zemnieki saņems 55% atbalstu. Akcīzes nodoklis naftas produktiem tiek samazināts uz cenu rēķina. Polija risina cenu pieaugumu, pazeminot akcīzes nodokli. Pasaules cenu kāpums sakrita ar iestāšanos ES.
Indulis Pētersons, SIA “Iveta” direktors, uzņēmēju kluba “Bauska ’97” prezidents, runāja par milzīgajiem VID uzrēķiniem un trīskāršās sodu sistēmas pārskatīšanu, jo tā nav mainīta daudzus gadus.
– Tā var tikt pārskatīta, nevis mainīta. Jāskatās, vai jāsoda, ja nav nodarīts kaitējums valstij.
Eleonora Maisaka, Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja, jautāja, kur paliek valsts doma, ka jāatbalsta vidējie un mazie uzņēmēji, ja lauksaimniekiem, kuru darbu nosaka sezonalitāte, projektos iesaistīties traucē ļoti garā procedūra.
– Tik smagnēja – gara un koleģiāla – shēma ir tālab, lai neizzagtu valsti.
Valdis Veips, Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs, vēlējās zināt par projektu realizāciju valsts investīciju programmā.
– Sāktie projekti tiks pabeigti.
Bija arī citi jautājumi. Uz dažiem tika atbildēts, uz citiem ne. Gūrijs Bulle vaicāja, kur vērsties uzņēmējam, ja viņš vēlas rast risinājumu ar uzņēmējdarbību saistītām problēmām. Šis prasījums tā arī palika gaisā karājoties. Savukārt O. Spurdziņš pēc tikšanās “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka ir jāstrādā, jo nekas nenotiks pats no sevis. “Es nevaru problēmas atrisināt, varu konstatēt un iejaukties. To, ka teikto ņem vērā, uzņēmēji izjutīs uz savas ādas. Ja valdība pastāvēs, vasaras beigās atkal ieradīšos uz tikšanos Bauskā. Ceru, ka līdz tam laikam kaut kas būs mainījies uzņēmējdarbības vidē Latvijā,” tā O. Spurdziņš.
***
OSKARS SPURDZIŅŠ
– Dzimis 1963. gada 22. augustā Aizputē.
– Precējies, divi bērni, dzīvesvieta – Valmiera.
– 1986. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.
– 2002. gadā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta.
– 2004. gadā Saeima viņu apstiprinājusi par finanšu ministru Induļa Emša veidotā valdībā.
Izmantots aģentūras LETA arhīvs
