“Grant Thornton”: Arī Latvijas politiskajā dienaskārtībā drīz sāks diskutēt par aizsardzības nodokļa ieviešanu

Maz ticams, ka Lietuvā sāktajai diskusijai par aizsardzības nodokļa ieviešanu drīzumā nepievienosies arī Latvija, sekojot abu kaimiņvalstu piemēram aizsardzības stiprināšanā, aģentūru LETA informēja starptautiskā finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” pārstāvji.

Šobrīd šādiem mērķiem iezīmēts nodoklis ir divās NATO valstīs – Kiprā, kur šis nodoklis tiek ietverts vairākās nodokļu likmēs rezidentiem, un Igaunijā, kur šim mērķim pērn tika palielināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme par diviem procentpunktiem.

Tomēr Latvijas gadījumā, ņemot vērā lielo ēnu ekonomikas apjomu un neizmantoto ekonomikas potenciālu, cits variants būtu veicināt nodokļu ieņēmumus, uzskata “Grant Thornton Baltic” pārstāvji. Piemēram, sakārtojot nodokļu sistēmu un izlabojot esošās nepilnības, būtiski samazinot ierēdniecību un valsts un kapitālsabiedrību aparātu, mērķtiecīgāk un gudrāk ieguldot Eiropas Savienības (ES) finansējumu ekonomikas stimulēšanā un ilgtspējā, tādā veidā kopumā audzējot nodokļu ieņēmumu bāzi. Attiecīgi arī fiskālais efekts būtu lielāks.

“Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka Latvija patlaban novirza 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai, bet kaimiņvalstis ir pavirzījušās tālāk un to aizsardzības budžets jau šobrīd ir 2,75% no IKP Lietuvā un 3,2% no IKP Igaunijā.

Lai arī formāli Baltijas valstis izpilda NATO alianses prasības par 2% no IKP, absolūtajos skaitļos atvēlētais finansējums ir nepietiekams to drošības vajadzībām, uzskata Logins. Tāpēc katra no valstīm meklē ilgtspējīgus papildu finanšu avotus. Logina ieskatā Latvijai arī no šīs diskusijas neizvairīties, ņemot vērā, ka līdz 2027.gadam tā apņemas palielināt aizsardzības budžetu līdz 3% no IKP. Pēc aptuvenām aplēsēm un balstoties uz šī brīža IKP kopapjomu, šis 0,6% pieaugums no 2,4% līdz 3% no IKP finansiālā izteiksmē būtu ap 275 miljoniem eiro gadā.

“Būtu svarīgi, ja šis pieaugums notiktu uz ekonomikas izaugsmes un ēnu ekonomikas mazināšanas rēķina, nevis uz patēriņa vai citu nodokļu likmju celšanu,” norāda Logins.

Igaunijas parlaments pērn pieņēma lēmumu būtiski palielināt aizsardzības budžetu līdz 3,2% no IKP, sperot jau nozīmīgu soli par PVN likmes palielināšanu no šī gada. Logins piebilst, ka Igaunijā jau pērn aizsardzības budžets veidoja 2,73% no IKP.

Lietuvā jau no pagājušā gada notiek mērķtiecīgas diskusijas par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu, tam iezīmējot konkrētu nodokli, tomēr rezultātu kavē šogad gaidāmās prezidenta un parlamenta vēlēšanas, skaidro Logins. Sākoties karam, priekšlikuma par aizsardzības nodokli iniciators bija uzņēmēju pārstāvoša organizācija – šobrīd jautājums ir nonācis politikas veidotāju dienaskārtībā. Lietuvas premjere ir norādījusi, ka valdības uzdevums ir ik gadu palielināt finansējumu aizsardzībai, kopumā to audzējot par 0,7% no IKP līdz 2030.gadam.

Primārais risinājums ir valsts aizņēmums, bet, ja tas neizdosies, tad iztrūkstošais budžets tiks meklēts nodokļu sistēmā. Turklāt izvēlei par aizņēmumu trūkums būs augstās procentlikmes, kas ticamāku versiju rada par PVN likmes pieaugumu. Logins skaidro, ka Lietuvai jau iepriekš izdevās palielināt aizsardzības budžetu, šim mērķim novirzot ieņēmumus no ieviestā komercbanku solidaritātes nodokļa.

Logina ieskatā šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ nodoklis aizsardzībai ir vienīgais, pret kuru būs mazākā sabiedrības pretestība Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā. Papildus 200 – 500 miljonus eiro budžetā ar mazām nodokļu pārbīdēm Baltijas valstis nevar īstenot, tāpēc agri vai vēlu nonāk pie nepopulāru lēmumu pieņemšanas. 

Latvijas gadījumā politiķiem, ja tie izvēlēsies iet nodokļu reformēšanas ceļu, būs vieglāk īstenot izmaiņas nodokļu sistēmā, jo varēs balstīties uz Igaunijas un Lietuvas piemēriem, kas jau būs īstenojušas reformas, uzskata Logins. Viņaprāt, daudz racionālāk būtu šo finansējumu iegūt no mērķtiecīgas un intensīvas ekonomikas attīstīšanas, ņemot vērā, ka šajā jomā pēdējo desmit gadu laikā būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas un līdz ar to mums ir vēl liels neizmantots attīstības potenciāls.

“Grant Thornton Baltic” specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju un vērtēšanas jomā. Finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, Latvijā uzņēmums strādāja ar 2,3 miljonu apgrozījumu un 519 253 eiro peļņu.

Pasaulē “Grant Thornton” ir vairāk nekā 720 biroji 130 valstīs.

Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija