Ar rajona dzīvokļu un komunālās saimniecības nodaļas vadītāju Juri Jumburgu laikraksts «Komunisma Ceļš» iepazīstināja 1986. gada aprīlī.
Ar rajona dzīvokļu un komunālās saimniecības nodaļas vadītāju Juri Jumburgu laikraksts “Komunisma Ceļš” iepazīstināja 1986. gada aprīlī.
Šī amata pienākumus Juris Jumburgs veica divarpus gadu, līdztekus turpinot 1974. gadā sākto pasniedzēja darbu toreizējā Saulaines tehnikumā. Tagad viņš ir Saulaines profesionālās vidusskolas direktora vietnieks praktiskajā apmācībā.
Kā kļuvāt par toreizējās rajona izpildkomitejas darbinieku?
– 1986. gadā studēju 5. kursā Politehniskā institūta Mehānikas un celtniecības fakultātē, ūdensapgādes un kanalizācijas specialitātē. Lai saņemtu diplomu, neklātienē studējošajiem vajadzēja strādāt savā profesijā. Tāpēc piekritu aicinājumam kļūt par dzīvokļu un komunālās saimniecības nodaļas vadītāju.
Vai atceraties, ko toreiz bija paredzēts veikt Bauskā?
– Viens no pirmajiem iecerētajiem darbiem bija kanalizācijas sistēmu rekonstrukcija Rīgas ielā. To pilnībā neizdevās veikt, šajā pilsētas daļā dzīvojošie cilvēki joprojām tīros un netīros ūdeņus nēsā ar spaiņiem. Tolaik izstrādājām projektu Bauskas ūdensapgādes rekonstrukcijai tuvāko 20 gadu laikā. Taču arī tas nerealizēts palika plauktā.
Kā vērtējat pārmaiņas Bauskas veidolā, attīstībā?
– Iebraucēji pamana jauno tiltu, sakārtoto centrālo ielu. Klusajās ieliņās, īpaši pie Mūsas, uzbūvētas skaistas savrupmājas, to apkārtne ir ļoti sakopta. No šī viedokļa pilsēta ir uzplaukusi. To nevar teikt par Bauskas veco apbūvi. Visvairāk novecojuši ir dzīvojamie nami, īpaši koka apbūve. Agrāko īpašnieku mantinieki nespēj sakārtot celtnes, daudzi par to nemaz neinteresējas. Bauskas vecpilsētā ir tikai daži labi apsaimniekošanas piemēri, kur senās būves nonākušas lietpratīgu saimnieku rokās.
Jūsu ģimenes dzīvesvieta visus šos gadus ir bijusi Saulainē?
– Jau 30 gadu dzīvojam līvānietē, ko toreiz lēti varēja nopirkt. Pielietojot savas celtnieka iemaņas, esmu to labiekārtojis, siltinājis. Šī kādreiz bezpersonisko līvāniešu māju iela tagad Saulainē izveidojusies par vienu no skaistākajām. Izauguši pirms gadiem stādītie koki, iekopta apkārtne. Mazāk dobīšu, vairāk mauriņu, ziedu. Jāpiemin, ka Saulainē ir rajonā mūsdienīgākā apkures sistēma, kur siltuma iegūšanai izmanto salmus – videi draudzīgu kurināmo. Vērojam, kā lēni, tomēr jūtami tiek atjaunota Kaucmindes pils. Tā varētu kļūt par Saulaines rotu.
Kas šajā laikā mainījies jūsu ģimenē?
– Abi ar sievu Anitu strādājam profesionālajā vidusskolā, viņa ir direktora vietniece audzināšanas darbā, un tā ir sievas vienīgā darbavieta. Anita mūsu ģimenē ir tāds labs kūdītājspēks. Viņa savulaik pirmā beidza augstskolu, iestājās un pabeidza maģistrantūru, vajadzēja censties viņu panākt.
Kā tas izdevies?
Meita Daiga beigusi Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, mācās maģistrantūrā. Viņa strādā Rīgā, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienestā, dzīvo Jelgavā. Vienu gadu meita papildināja zināšanas, mācoties Holandē.
Dēls Ģirts ir Bauskas rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks. Viņa vārds parādās arī laikrakstā “Bauskas Dzīve”, informējot par likumpārkāpumiem.
Pagājušajā gadā mums ar Ģirtu izlaidums bija vienā dienā. 16. jūnijā viņš saņēma diplomu Policijas akadēmijā, bet es beidzu maģistrantūru Lauksaimniecības universitātes Pedagoģijas un mājturības institūtā. Dēls un vedekla Linda dzīvo Bērzkalnos, mazmeitiņai Adriānai ir gads un divi mēneši, tiekamies ļoti bieži.
Trīs gadu desmitus strādājat mācību iestādē. Kā mainījusies jauniešu attieksme pret izglītību?
– Tehnikuma beidzēji 70. gados nezināja, ko nozīmē meklēt darbu. Tagad jaunieši mācās, īsti neapjaušot, ko grib dzīvē sasniegt. Uz Saulaini atnāk daudzi no tiem, kurus neuzņem vidusskolā, bet pirms pāris gadiem ap 60 procentu mūsu absolventu iestājās augstskolās. Tas rāda, ka vispārējais zināšanu līmenis nav zems.
Vai atrodat interesantas tēmas laikraksta “Bauskas Dzīve” lappusēs?
– Avīze ir veidojusies laikam līdzi un ļoti progresējusi. Manuprāt, nebūtu korekti salīdzināt šodienas “Bauskas Dzīvi” ar rajona avīzi pirms 18 gadiem, jo tas ir gluži cits izdevums. Nacionālajos laikrakstos pārskatu virsrakstus un izvēlos rakstus, kas mani interesē. “Bauskas Dzīvi” vienmēr izlasu no pirmās līdz pēdējai lappusei.
