Sākušās skolēnu vasaras brīvdienas. Bērni tās gaidījuši ar prieku, vecāki – ar raizēm. Daudz runāts un rakstīts, ka jau no bērna gadiem jācenšas ieaudzināt darba tikumu.
Sākušās skolēnu vasaras brīvdienas. Bērni tās gaidījuši ar prieku, vecāki – ar raizēm. Daudz runāts un rakstīts, ka jau no bērna gadiem jācenšas ieaudzināt darba tikumu.
Grūti to izdarīt, ja vecākiem nav tik lielas saimniecības, lai bērnam dotu darbu. Zemnieki ne īpaši vēlas ar pusaudžiem “ķēpāties”. Par to pārliecinājos pirms nedēļas, kad brīvlaika gaidās mēģināju sazināties ar vairākiem Iecavas novada zemniekiem. Man ir svarīgi, lai bērnam par padarīto darbu kaut vai simboliski samaksātu. Lai, tērējot naudiņu, viņš jūt, cik viegli tā kūst, pērkot saldējumu un citus našķus.
Diemžēl man neizdevās atrast savam padsmitniekam darbu vasarā. Meklējumus turpinu, ceru, ka veiksies. Ar šo problēmu sastopas arī citi vecāki, tāpēc aicinu zemkopjus būt atsaucīgiem, ja bērnam lūdz darbu. Zinu, ka mums ir arī pretimnākoši zemnieki, ar kuriem vecāki sazinājās jau martā.
Domāju, ka svētīgi un vajadzīgi nodarbināts jaunietis nebūs tas, kas bezmērķīgi klīdīs, darīs nedarbus, izbraukās puķudobes vai no rīta līdz vēlam vakaram klausīsies apdullinoši skaļu mūziku, padarot neciešamu dzīvi arī kaimiņiem.
Ar cieņu – pusaudža māmiņa SANITA
