Maija vidū stājās spēkā kārtējie grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju». Tie ierosināti un izstrādāti, lai noteiktu vienotu un visiem saprotamu dzīvojamo māju privatizācijas mehānismu.
Maija vidū stājās spēkā kārtējie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Tie ierosināti un izstrādāti, lai noteiktu vienotu un visiem saprotamu dzīvojamo māju privatizācijas mehānismu.
Turpmāk – par naudu
Likumā izdarītie grozījumi un noteiktās normas ir gana demokrātiskas, jo ļauj izmantot privatizācijas sertifikātus dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizācijai arī tajos gadījumos, ja pašlaik kādu objektīvu apstākļu dēļ māju privatizāciju vēl nav iespējams veikt. Galvenais, kas mainīts likumā par “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, ir – ar 2006. gadu valsts un pašvaldību īpašumi turpmāk tiks pārdoti tikai Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā – par naudu.
Grozījumi izdarīti arī brīvo dzīvokļu izsoles priekšrocību kārtībā. Tagad izsolē vispirms tiesības piedalīties ir denacionalizēto vai īpašniekam atdoto māju vecajiem īrniekiem, kam līgums noslēgts līdz namīpašuma atdošanai un ja nama īpašniekiem nav pienākuma bijušajiem īrniekiem ierādīt citu dzīvojamo telpu.
Pētījumi un pieredze rāda, ka gandrīz visus pašvaldībās izsolāmos dzīvokļus nopērk mākleri.
Pārdošanai maz dzīvokļu
Grozījumi likumā noteic, ka pašvaldībai ir tiesības izslēgt no privatizācijas procesa atsevišķus, izīrētus, privatizācijai vēl nenodotus dzīvokļus.
“Bauskā privatizācijai tikušas nodotas visas dzīvojamās mājas, lai šīs tiesības iedzīvotājiem būtu vienādas. Jautājums par atsevišķu dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijā nozīmīgs ir lielām pilsētām – Rīgai, Ventspilij –, kur vietvaras veido savu dzīvojamo fondu. Pašlaik privatizēti vairāk nekā 85 procenti privatizācijā nodoto dzīvokļu Bauskā,” tā “Bauskas Dzīvei” sacīja pilsētas Domes īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Voldemārs Čačs. Viņš teica, ka Bauskā gada laikā pašvaldība pārdod vidēji trīs dzīvokļus. Vispirms tos piedāvā iegādāties īrniekiem, kas dzīvo denacionalizētās mājās, vai tiem, kas ir rindā un gaida pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.
Arī Iecavā lieguma nav
Iecavas novadā privatizācijai nodoti apmēram 80 procenti dzīvokļu un sava dzīvojamā fonda pašvaldībai nav. “Arī Iecavā nav uzlikts privatizēšanas liegums nevienai daudzdzīvokļu mājai. Savs dzīvojamais fonds novadam būtu vajadzīgs, jo likumā noteiktajā kārtībā ar dzīvokli jānodrošina personas, kas atgriežas no ieslodzījuma, bāreņi un citi,” skaidroja novada Domes speciāliste juridiskajos jautājumos Gita Lamberga.
Jaunie likuma grozījumi kārtējo reizi pagarinājuši privatizācijas un kompensācijas sertifikātu derīguma termiņu, kas ir izdevīgi tiem, kuri īpašuma jautājuma risināšanu atstājuši uz pēdējo brīdi.
***
Uzziņai
– Drīzumā tiks izdarīti labojumi arī likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”,
– noteikts, ka īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir tiesīgi iesniegt privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. decembrim.
