Mūsu rajona dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumiem atzīšanas procedūra šajā gadā ir galvenais, lai turpinātu darbu.
Mūsu rajona dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumiem atzīšanas procedūra šajā gadā ir galvenais, lai turpinātu darbu.
Pozitīva virzība
Par uzņēmumu atzīšanu ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistiem “Bauskas Dzīve” runāja jau gada sākumā. Tad atzīšanu bija saņēmusi akciju sabiedrības “Siera nams” ražotne Stelpē, SIA “Lielzeltiņi” putnu lieljaudas kautuve un mazjaudas kautuve – Rundāles pagasta “Maizītes”. PVD Bauskas pārvaldes priekšnieks Jānis Bite informē, ka tagad tām pievienojušies vairāki citi uzņēmumi (skatīt rakstam pievienoto faktu kopu).
Vēl trīs kautuves ir izgājušas atzīšanas procedūru, bet līdz šī gada 1. jūlijam tām jānovērš nepilnības, lai tā kopumā būtu pabeigta. Tās ir: SIA “Uzvarastrauti” kautuve Gailīšu pagastā, “Dzintari” Stelpes pagastā un “Rudeņi-2” Īslīces pagastā. Akciju sabiedrībai “Balticovo” līdz šī gada beigām jāsakārto atzīšanai putnu kautuve.
Raksturojot atzīšanas kritērijus, J. Bite teic, ka mazāk problēmu rada iekārtas, bet vairāk pūļu un naudas nepieciešams konkrētu apstākļu nodrošināšanai. Viņaprāt, Bauskas rajonā ir pietiekami daudz kautuvju. Jāatgādina, ka atzīšanai nepieteicās septiņas kautuves, kas darbu pārtraukušas. Īpašnieki sapratuši, ka viņiem nav ekonomiski izdevīgi pārveidot materiālo bāzi.
Bez kredīta neiztiek
“Bauskas Dzīve” apmeklēja zemnieku saimniecības “Dāzeni” kautuvi Iecavas novadā. Tās saimnieks Jānis Vanags stāsta: “Lai sagatavotos atzīšanai, vajadzēja ņemt kredītu, jo citādi tas nebija iespējams. Man laimējās sastapt atsaucīgus darbiniekus Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Pārveides periodā arī klienti saprata, ka maksājumi kavējas. Diemžēl darba mums paliek aizvien mazāk, jo lopu skaits laukos sarūk.”
Staigājot pa kautuvi, J. Vanags nosauc naudas summas, cik izmaksājis tas vai tas. Kopumā ieguldīts vairāk par septiņiem tūkstošiem latu, lai izpildītu atzīšanas nosacījumus. Pārvērtības ir vizuāli pamanāmas, arī kārtība. Tā bija nevainojama lopu pagaidu novietnē. Cūkas un liellopus tūlīt pēc atvešanas nekauj. J. Vanags skaidro, ka tiem jāļauj nomierināties, jo pārvadājumā izraisītais stress ietekmē gaļas garšas īpašības.
Kāvējs Juris Vjeļeckis amatu apguvis no pieredzējuša meistara. Darbs ierasts, un jaunajos apstākļos strādāt labāk, atzīst Juris.
J. Vanags, rādot sakārtoto kautuvi un apkārtni, cer, ka atradīsies uzņēmīgi ļaudis, kuriem ir nauda, un atsāks liellopu nobarošanu bijušajā kompleksā. Iecavā atkal strādā spirta rūpnīca, un ražošanā pāri palikušais šķiedenis ir lieliska un lēta lopbarība.
Cehu skaits sarūk
Atzīšana nepieciešama arī gaļas pārstrādes cehiem. Šajā grupā pašlaik ar darbības vērienu un sagatavotību izceļas SIA “Snifs” Īslīces pagastā. Līdz 1. jūlijam nepilnības paredzējuši novērst divi šāda veida uzņēmumi – “Lielcerītes” Skaistkalnes pagastā un “Taures” Bauskā. J. Bite nenoliedz, ka jaunie spēles noteikumi, kam jāpiemērojas vienlaikus ar iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas lauku uzņēmējiem ir gana sarežģīti. To sarunās ar “Bauskas Dzīvi” atzinuši arī saimnieki, kas izšķīrušies strādāt citādāk nekā līdz šim, un tie, kas ekonomiski neiztur jaunās prasības. Galvenais pārveides procesā ir izmaksas, jo produkcijas cenas pašlaik neatbilst vajadzībai, lai uzkrātu pietiekami daudz naudas ražošanas attīstībai.
***
Fakti
– Bauskas rajonā atzīti šādi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumi: akciju sabiedrības “Siera nams” ražotne Stelpē, akciju sabiedrības “Bauskas piens” uzņēmumi Bauskā un Stelpē;
– akciju sabiedrības “Balticovo” olu šķirošanas cehs, melanža un olu pulvera ražotne.
– Bauskas rajonā atzīšanu saņēmušas šādas mazjaudas kautuves: “Dāzeni”, “Jaunkalni” Iecavas novadā, “Lielcerītes” Skaistkalnes pagastā, “Maizītes” un “Vīstiķi” Rundāles pagastā, SIA “Lielzeltiņi” putnu lieljaudas kautuve.
