Mani saistīja ziņa, ka Rundāles pili apmeklējis Irākas kultūras ministrs. Rundālieši stāstījuši par Balto un Melno pils dāmu, kas šad un tad parādoties krēslas stundās.
Mani saistīja ziņa, ka Rundāles pili apmeklējis Irākas kultūras ministrs. Rundālieši stāstījuši par Balto un Melno pils dāmu, kas šad un tad parādoties krēslas stundās. Viesis savukārt sacījis: mūsu spoki jau ir tik veci, ka mēs viņus vairs neredzam.
Latviešiem ir teiciens: “Tev rēgojas!”, ja kāds sāk gvelzt neticamas lietas. Manuprāt, rēgu aizvien vēl papilnam. Šķiet, arī nedēļas notikumi kā no rēgu pasaules nākuši.
Divas dienas Rīgā viesojās Maskavas mērs Lužkovs, kura pozīcijas varas apritē vairs neesot visai drošas. Uz Rīgu laikam bija devies uzspodrināties, jo solītā ekonomisko jautājumu risināšana tika pakārtota galvenajam – krievu skolu aizstāvības štāba uzmundrināšanai. Augstais viesis bija apvainojies, ka viņu nav sagaidījis premjers I. Emsis, bet norīkojis savu biedru A. Šleseru.
Arī šoreiz Lužkovs izvairījās no Okupācijas muzeja apmeklējuma, tādējādi apliecinot, ka no Krievijas puses nebūs ne atvainošanās, ne kompensācijas par pusgadsimtu ilgušo “draudzību”.
Žurnālistu valodās iekļuvis jaunais KNAB direktors A. Loskutovs. Kanālā TV 5 uz jautājumu, vai viņš atzīst Latvijas okupāciju, augsta ranga amata vīram bijusi valstiski nepieņemama atbilde: 1940. gadā notikušais ir normāla lielvalsts paplašināšanās tendence. Kā gan tas gadījies, ka valsts pārvaldē iesēdināts cilvēks, kura pārliecība ir pretrunā ar Saeimas atzinumu, ka Latvija 1940. gadā tika okupēta? Tas met ēnu uz ministriem, kuri izvirzīja Loskutovu apstiprināšanai, un uz valdošās koalīcijas un kreiso deputātiem, kuri lielā sirsnībā nobalsoja par cilvēku, kas, šķiet, informāciju par valsti, kurā viņš dzīvo, guvis tikai no krievvalodīgās preses. Būšot kļūdas labojums: Loskutovs solījies kopā ar bērniem tuvākā laikā apmeklēt Okupācijas muzeju…
Tautas partija ir tuvu tālejošu ieceru piepildījumam – aizliegt valstij nozīmīgos amatos strādāt cilvēkiem ar dubultpilsonību. Konkurentu novākšana, izmantojot Saeimas balsošanas mašīnu.
“Jaunais laiks” savukārt grasās grozīt Satversmi, lai tiesības atlaist Saeimu būtu vēlētājiem, nevis Valsts prezidentam. Vienprātības šajā riskantajā pasākumā partijā gan neesot.
Interesanti bija skatīties, kā zaļie zemnieki priekā berzēja rokas, uzzinājuši, ka tiesa atcēlusi KNAB lēmumu atmaksāt valsts budžetam partijai nelikumīgi ziedoto naudu, it kā ar to būtu izzudis pats pārkāpums.
Vērojot partiju rosīšanos, atvieglojumu augstākajā “kastā” pēc Jutas Strīķes neitralizēšanas, Repšes valdīšanas laikā atlaisto ierēdņu atjaunošanu darbā un cerību nogremdēt aizsāktās krimināllietas, dīvains liekas strīds sabiedrībā – mācīt vai nemācīt bērniem skolā kristietību un ētiku.
Tālu no ētikas bija zemes Pionieru ielā 2 jaunais īpašnieks, kurš sarunā ar pilsētas iedzīvotājiem 2. jūnijā Bauskas tautas namā paziņoja, ka ir gatavs tiesāties, lai piespiestu pilsētas Domi nobalsot par degvielas uzpildes stacijas būvi Bauskas centrā. Viņš pat neuzskatīja par vajadzīgu atbildot piecelties kājās vai vismaz pavērsties pret jautātāju. Mans īpašums, manas tiesības, daru, ko gribu. Cilvēks tikai tāds sprungulis naudas ceļā.
