Izmisuma un apskaidrības brīdī rīdzinieks Andrejs Stepanovs, ogrēnietis Artūrs Knīss un ventspilnieks Ēriks Rudovics ieradās Dāviņu pagasta Bruknas pils muižā, lai «Kalna svētības kopienas» paspārnē izietu rehabilitācijas kursu.
Izmisuma un apskaidrības brīdī rīdzinieks Andrejs Stepanovs, ogrēnietis Artūrs Knīss un ventspilnieks Ēriks Rudovics ieradās Dāviņu pagasta Bruknas pils muižā, lai “Kalna svētības kopienas” paspārnē izietu rehabilitācijas kursu un atgrieztos cilvēka cienīgā dzīvē. Taču ne labā apņemšanās, ne kopienas saudzējošā attieksme nespēja mainīt viņu kaitīgos ieradumus. Slepenībā sākuši atkal dzert, viņi gāja arī zagt, tā piekrāpjot savu labvēļu uzticību un nonākot tiesā uz apsūdzēto sola.
Tiesa Andreju Stepanovu sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, uzliekot tādu pašu pārbaudes laiku. Artūram Knīsam tika piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu, ar gadu pārbaudes laiku, bet Ērikam Rudovicam “miera ostu” Bruknas pilī nācās pamest, jo viņš jaunu noziegumu izdarījis iepriekšējā soda izciešanas laikā. Desmit mēnešu viņam nāksies pavadīt daļēji slēgtā cietumā.