Vai atceraties anekdoti par diviem zīdaiņiem dzemdību namā? Blakus gultiņās guļot, viņi ātri tika skaidrībā, kurš ir kurš, jo zēnam kājās bija zilas, meitenei – rozā zeķītes.
Vai atceraties anekdoti par diviem zīdaiņiem dzemdību namā? Blakus gultiņās guļot, viņi ātri tika skaidrībā, kurš ir kurš, jo zēnam kājās bija zilas, meitenei – rozā zeķītes. Gluži tāpat kā krāsas, starp dzimumiem sadalīti arī pienākumi.
Vispirms praktiskais
Termins “dzimumu līdztiesība” Latvijas sabiedrībai pagaidām ir kā grābeklis, uz kura uzkāpjot ar kātu var dabūt punu pierē.
Maijā piedalījos ANO Attīstības programmas rīkotā seminārā “Politikas dienas kārtība un “sieviešu – vīriešu” jautājums”. Dzirdētais, pētījumi un uzstāšanās pārliecināja, ka pašvaldībās daudzi, īpaši amatpersonas, dzimumu līdztiesības jautājumu no apspriežamo loka ir izslēguši. Risināmas gluži praktiskas lietas – top un tiek īstenoti projekti ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas sakārtošanā, steidzami jāremontē katlumāja, jāuztur kārtībā vietējie ceļi.
Kāda dzimumu līdztiesība! Vispirms izdarīsim to, kas ir jādara, sieviešu jautājums nav steidzams – apmēram tādas ir atbildes. Turklāt sievietes jau tāpat ir pārāk aktīvas – dibina klubus, raksta projektus, mācās. Vai viņām kas kaiš?
Pavārgrāmata un karte
Minēšu divus piemērus, kā jūtas daiļā dzimuma pārstāves. Kādas mūsu rajona pašvaldības vadītājs gadumijā deputātiem bija sagatavojis dāvanas. Vīriešiem tā bija Eiropas ceļu karte, sievietēm pavārgrāmata. Deputāte, kura gadījumu atstāstīja, nespēj aizmirst, ka šo velti pieņēmusi, aizvainojumā nosarkstot: “Vispirms tāpēc, ka nekad neesmu vārījusi zupu, skatoties pavārgrāmatā. Toties daudzas Eiropas valstis esmu apceļojusi ar savu automašīnu, un šī ceļu karte tiešām būtu noderējusi. Taču, iespējams, dusmoties nevajadzēja, jo ar šīm dāvanām tika norādīta katra dzimuma tradicionālā vieta – sievietei pie plīts, vīrietim aktivitātēs ārpus mājas.”
Vēlas puisi
Pagājušajā vasarā man bija iespēja vērot, kā divi jauni, augstskolas diplomu ieguvuši cilvēki meklēja labāk atalgotu darbu jeb karjeras izaugsmes iespējas. Uz vairākiem uzņēmumiem atbilstoši presē publicētiem darba piedāvājumiem savus pieteikumus un CV vienlaikus sūtīja puisis un jauniete.
Viņai bija labākas valodu zināšanas, māka saprasties ar klientiem, prasme izcelt savas dotības. Darba devēji pārrunās to atzinīgi novērtēja, tomēr neslēpa, ka amatu tomēr vēlas uzticēt puisim. Sievietei dzims bērni, viņa kādu laiku nevarēs strādāt, pēc tam mazuļi slimos un mātei atkal nāksies kavēt darbu. Tas uzņēmumam var būt neizdevīgi.
Vienmēr brīvs
Precēts vai neprecēts vīrietis vienmēr būs brīvāks no ģimenes pienākumiem un vairāk varēs nodoties karjerai. Tas uzņēmumam ir izdevīgi. Latvijā galvenokārt sievietes ir atbildīgas par visiem darbiem mājsaimniecībā, lai gan tikpat daudz daiļā dzimuma pārstāvju strādā ārpus mājas. Strādājošās sievietes velta aptuveni divtik daudz laika mājas darbiem kā strādājošie vīrieši. Ģimenēs, kurās ir bērni, šīs atšķirības ir vēl krasākas.
Pēdējos gados parādās ne mazums uzņēmīgu un veiksmīgu sieviešu. Par viņām raksta žurnālos, autores (arī visbiežāk sievietes!) uzsver – ne tikai mati un nagi kārtībā, bet arī uzņēmumu nodibinājusi, māja tīra, un pat bērni ir labi audzināti. Tātad it kā apbrīnojamā veidā viņa iekļuvusi jomā, kas tai nepieder. Vīrietis tiek slavēts, ja sabiedrībā parādās ar bērniem vai prot gatavot ēst, bet sievietei tie ir ikdienas pienākumi, ko neviens neapspriež.
Nabadzības risks
Bauskas rajona Padomes sekretāre Baiba Marčenkova pirms dažiem gadiem, mācoties maģistrantūrā, pētījusi dzimumu līdztiesību Latvijā. Viņa secina, ka sievieti apdraud vairāki riski. Viens no tiem ir nabadzība.
Sievietes, kurām ir bērni, ir trūcīgākas par tām, kurām nav bērnu. No tā var secināt, ka, uzņemoties rūpes par atvasēm, tiek ierobežotas ekonomiskās iespējas. Vislielākajam nabadzības riskam pakļautas nepilnās ģimenes, kurās ir mazi bērni un vienīgā apgādniece ir māte. Tēvs bieži vien izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, bet sieviete bērnu dēļ tiek diskriminēta darba tirgū, viņa darba devējiem nav izdevīga, un nabadzība kļūst par apburto loku. Tāpēc daiļā dzimuma pārstāve bieži vien ir gatava strādāt jebkuru darbu par jebkuru samaksu, arī tad, ja tā ir mazāka nekā vīrietim par tādu pašu veikumu.
Mūža nogale
Sievietēm nabadzība ir reāls drauds visu mūžu. Pirmspensijas vecuma kundzēm, zaudējot amatu, atrast citu darbu ir tikpat kā neiespējami. Viņas nav “ejoša prece” darba tirgū. Vairākums sieviešu visu mūžu saņēmušas mazāku algu nekā vīrieši, tāpēc arī viņu vidējās pensijas ir zemākas. Situācija ir vēl sliktāka, ja kundze pensijas gados ir vientuļa (atraitnes, šķirtenes) un līdzekļu nepietiek maksai par dzīvokli, pārtikai, citām vajadzībām. Tās, kurām ir bijusi ģimene, reizēm saņem atbalstu no bērniem. Taču gadās arī tā, ka māte pensionāre uztur bezdarbnieku bērnu ģimeni.
Mūža otrajā pusē arī vientuļi vīrieši bieži cieš no nabadzības, taču katram dzimumam ir atšķirīga izdzīvošanas stratēģija.
Ieradumu pavadā
Joprojām stipri ir stereotipi par vīriešu un sieviešu profesijām. Nesen klausījos radio diskusiju par to, kā panākt, lai skolās pedagogu vidū un medicīnas iestādēs būtu vairāk vīriešu. Viens no atzinumiem – krasi jāpalielina atalgojums, jo vīrietis par tāādu naudu nestrā dās, viņam taču ģimene jāuztur. It kā sievietei to nenāktos darīt…
Ļoti interesantu pētījumu par to, vai pašvaldības ir gatavas domāt par savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, analizējot abu dzimumu iespējas, veikusi Baiba Traidase, Jelgavas rajona Padomes speciāliste. Par tajā sniegtiem atzinumiem stāstīšu kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
***
Skaidrojums
Eiropas komisijas izdevumā “A quide to gender impact assessment European Communities, 1998” dotie skaidrojumi var palīdzēt uztvert atšķirību starp divām vārda “dzimums” nozīmēm:
– dzimums (angļu val. ‘sex’) – attiecas uz vīrieša un sievietes objektīvajām, iedzimtajām bioloģiskajām atšķirībām;
– dzimums (dzimte, angļu val. ‘gender’) – attiecas uz vīrieša un sievietes sociālajām atšķirībām, kuras ir iegūtas, laika gaitā mainās un atšķiras dažādās kultūrās.
