Sastopot uz ielas Mudīti Purviņu, Ilzīti Enkmani, Arni Kaņepu, Ivaru Zubovu, Jāni Celmiņu, neienāk prātā, ka viņi daudziem cilvēkiem ir uzdāvinājuši dzīvību.
Sastopot uz ielas Mudīti Purviņu, Ilzīti Enkmani, Arni Kaņepu, Ivaru Zubovu, Jāni Celmiņu, neienāk prātā, ka viņi daudziem cilvēkiem ir uzdāvinājuši dzīvību. Tā glābta ar šo donoru asinīm, kas ziedotas desmitiem gadu.
Kopš jaunības
Baušķenieks Arnis Kaņeps ir jumiķis, strādā SIA “Bauskas namsaimnieks”. Viņš spēj nostaigāt pa jumta kori. Galva nav reibusi, arī vairāk nekā 130 reižu nododot asinis. “Tik daudz ir fiksēts donora grāmatiņā, taču reizēm esmu arī naktīs aicināts uz slimnīcu, ja kādam pacientam pēkšņi bijusi vajadzīga tieši mana (B-3) asins grupa,” teic A. Kaņeps. Viņš par donoru kļuvis jaunībā, kad māmuļa ļoti slimojusi, un turpinājis to darīt regulāri.
Pārgalvīgs savu reizi ir bijis dāvinietis Jānis Celmiņš. Pirms vairākiem gadiem viņš pamanījies nodot asinis divas dienas pēc kārtas, un donoru grāmatiņā ir atzīmētas 105 reizes. “Donorus pieņēma Iecavā un Bauskā, tāpēc tā darīju. Bija izdevīgi saņemt papildu brīvdienas. Par pašsajūtu nekad neesmu sūdzējies. Asins nodošana nebojā veselību, drīzāk uzlabo,” spriež Jānis.
Bauskas rajonā vairāk ne kā 100 reižu asinis nodevuši arī Ēvalds Rudzītis, Jānis Grandovskis. Tādi ir Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas dati.
Dot un saņemt
Jau trīsdesmit gadu donors ir Dienvidu elektrisko tīklu Bauskas tīklu rajona darbinieks Ivars Zubovs. Zinot, ka Ivars ir pārliecināts kristietis, vaicāju, vai tas pamudinājis palīdzēt cilvēkiem. Viņš atbild, ka uz ticības ceļa nonācis pirms desmit gadiem, bet asinis sācis nodot daudz agrāk, pavisam to darījis 85 reizes. “Man nav tādas īpašas misijas apziņas. Katrs vesels cilvēks var būt donors, kāpēc lai es to nedarītu? Turklāt pirms dažiem gadiem smagi salauzu kāju un arī man pārlēja asinis. Visi labie darbi atmaksājas,” saka Ivars.
Mudīte Purviņa visu mūžu ir smagi strādājusi, taču jūtoties lieliski. Viņa dzīvo Dāviņos, bet vasaras pavada pie brālēna Svitenes pagastā, palīdzot zemnieku saimniecībā. “Asinis pirmoreiz nodevu 1968. gada 18. decembrī. Toreiz strādāju kopsaimniecībā “Rainis”, strādnieki regulāri brauca uz donoru dienām. Rindas poliklīnikā bija briesmīgas, donoru reizēm bija astoņi simti līdz tūkstošiem,” atceras Mudīte.
Agrāk ņemta mazāka deva – 200, 250 gramu asiņu, tagad kopā ar analīzēm iznākot nodot 485 gramus. “Ar veselību man nav nekādu problēmu. Ja brālēnam būs operācija, atkal nodošu asinis, nākamā būs septiņdesmitā reize,” tā Mudīte. Par donoriem kļuvuši arī divi viņas dēli.
Apzina aktīvākos
Zemnieku saimniecības “Ziedoņi” dārzniecībā strādā Ilzīte Enkmane. Donoru dienās Ilzīte piedalījusies 54 reizes. “Man bija 18 gadu, strādāju bibliotēkā Rundālē un pirmoreiz asinis aizbraucu nodot kopā ar vietējās skolas pedagogiem. Kopsaimniecībā “Rundāle” kādreiz par katru asins nodošanu maksāja desmit rubļu, deva divas brīvdienas un ar saimniecības autobusu veda uz Bausku. Tagad vairs nav tāda atbalsta. Protams, neviens neliedz nodot asinis, bet svarīgāki ir darba pienākumi,” stāsta Ilzīte Enkmane.
Latvijas Sarkanā Krusta Bauskas nodaļa vēlas apzināt tos donorus, kuri nodevuši asinis vairāk nekā 22 reizes. Viņi lūgti pieteikties Bauskas slimnīcas ambulatorās daļas (poliklīnikas) laboratorijā pie vadītājas Ritas Lībietes vai atstāt savus datus.
***
Fakti
– 2004. gada 14. jūnijs izsludināts par Pasaules asins donoru dienu. Tas ir Pasaules veselības organizācijas ierosinājums. Šajā dienā dzimis asins grupu atklājējs, austriešu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts Karls Landšteiners. Viņa atklājums radīja iespējas cilvēku dzīvības glābšanai, izmantojot asins pārliešanu.
– Latvijas Sarkanā Krusta (SK) organizācijai ir dati par 1900 daudzkārtējiem asins donoriem;
– 1200 cilvēku ziedojuši vairāk nekā desmit litru asiņu;
– 604 cilvēki to darījuši 50 – 100 reižu;
– 104 bijuši donori vairāk nekā 100 reižu;
– Latvijā 60% donoru ir vīrieši;
– gandrīz puse no visiem donoriem ir 18 līdz 30 gadu veci;
– 63% asins ziedotāju ir strādājoši cilvēki;
– 63,4% donoru ir vidējā izglītība, ceturtā daļa asins ziedotāju ieguvuši augstāko izglītību;
– 81,2% donoru asinis nodod, jo vēlas palīdzēt citiem;
– 8,76% to dara nelielās atlīdzības – trīs latu – dēļ vai arī tāpēc, ka, saskaņā ar darba likumu, donoram pienākas brīva darba diena;
– 74,5% donoru arī turpmāk vēlas būt asins donori;
– 48% asins ziedotāju atzīst, ka darba devēji viņus atbalsta.
Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas veiktās aptaujas dati
