Vairāki mūsu rajona iedzīvotāji, skarbo 1941. gada 14. jūnija notikumu aculiecinieki un cietušie, sēru dienā bija devušies uz galvaspilsētu, lai piedalītos atceres sarīkojumos.
Vairāki mūsu rajona iedzīvotāji, skarbo 1941. gada 14. jūnija notikumu aculiecinieki un cietušie, sēru dienā bija devušies uz galvaspilsētu, lai piedalītos atceres sarīkojumos. Ielūgumu uz Sibīrijas bērnu fonda rīkotu konferenci “Ceļš uz mājām” bija saņēmusi arī ceraukstiete Ausma Kireile.
“Sarīkojumu atklāja Jaunās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs J. Ginters. Komunistisko genocīdu vērtēja deportāciju upuri, vēsturnieki, uzsverot, ka latviešu tautas traģēdija ne tuvu vēl nav apzināta un šajā darbā jāiesaistās visiem, kuri glabā atmiņas par notikumiem pirms vairāk nekā pusgadsimta. Tālākais viesis bija atbraucis no Tomskas. Todien Rīgā sastapu ne tikai baušķeniekus, bet arī sen nesatiktus “bērnus”, ar kuriem kopā biju Turuhanskas bērnunamā,” stāstīja A. Kireile. Vēlāk konferences dalībnieki devušies pie Brīvības pieminekļa. Šo dienu, 14. jūniju, caurvijusi viena doma – pasaulei jāuzzina patiesība.
Vakarā Bauskas Sv. Gara baznīcā politiski represētie un arī tie, kurus izsūtīšanas nav skārušas tieši, noklausījās Bauskas mūzikas skolas kora un Mežotnes jauktā kora priekšnesumu, kas mijās ar mācītāja Aivara Siliņa dievvārdiem.
